Ēķim piederošajām a/s _Neatkarīgie nacionālie mediji_ (NNM) daļām. Tas darīts ar mērķi notiesājoša sprieduma gadījumā īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju. A.Kudrjašova norādīja, ka lietas iztiesāšana turpinās un tiek pratināti liecinieki. Kad varētu tikt nolasīts spriedums, tiesneša palīdze atturējās prognozēt, norādot, ka tiesas sēdes saplānotas līdz šā gada 1.decembrim. Viņa arī nekomentēja, kādas sekas varētu būt šim tiesas lēmumam.
Dati par to, vai arestēta vēl kāda apsūdzētā manta, esot lietas materiālos, bet tos izpaust neļaujot izmeklēšanas noslēpums, Dienai teica tiesā.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā kompānija News Corporation paziņoja, ka LNT un TV5 kapitāldaļas ir pārdotas kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir LNT dibinātājs A.Ēķis. Kredīts abu kompāniju akciju pirkšanai ņemts "mūsu pašu bankās" un darījums bija "ārkārtīgi veiksmīgs", intervijā Latvijas Radio vēlāk atzina A.Ēķis.
Pats A.Ēķis, komentējot tiesas lēmumu, pirmdien pauda viedokli, ka prokurora Edvīna Piliksera lūgums ir "mēģinājums ar līdz šim nepieredzētām, dīvainām metodēm pievērst uzmanību jau sen izbalējušai un uz vājiem pierādījumiem būvētai digitālās televīzijas lietai". "Sasaistīt 2003.gada notikumus, par ko ir ierosināta digitālā lieta, ar tikai pirms nepilna mēneša notikušu darījumu, kas nekādi neattiecas uz lietu, ir klaji tendencioza rīcība no prokuroru puses," paziņojumā presei norāda A.Ēķis.
Viņš arī norāda, ka tiesas lēmums patiesībā nozīmē tikai aizliegumu atsavināt akcijas, bet NNM uzņēmējdarbību nekādi neierobežo. Arī LNT un TV5 darbību tiesas lēmums nekādi neskar. NNM mērķi paliekot nemainīgi – izveidot mediju koncernu Latvijas tirgū.
LNT Ziņās viņš to nodēvēja par "juridisku spēkošanos". Tas nozīmē, ka viņam piederošās akcijas ir aizliegts pārdot, bet, tā kā neesot bijis nekādas domas tās pārdot, tad faktiski tas neko nenozīmējot. "Būtu daudz traģiskāk, ja aizliegtu pirkt," piebilda A.Ēķis. Savas daļas viņš nevarēs pārdot, kamēr tiesa nepieņems lēmumu šajā lietā.
Viņš arī norādīja, ka lēmumam nav nekāda sakara ar televīzijas darbību, jo televīzija raida tāpat.
Prokurors Edvīns Piliksers aģentūrai LETA teica, ka lūgumu uzlikt arestu A.Ēķim piederošajām daļām minētajā akciju sabiedrībā uzskata par "tikai loģisku", ņemot vērā viņam izvirzītās apsūdzības un likumā paredzētās sankcijas par šādiem noziegumiem. E.Piliksers jau pirms dažiem gadiem šajā kriminālprocesā pieteicis arī zaudējuma kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts interesēs 2,2 miljonu latu apmērā.
Jau iepriekš A.Ēķim procesa izmeklēšanas laikā uzlikts arests vienam nekustamajam īpašumam un daļām vienā kapitālsabiedrībā, kuras nosaukums nevienam gan neko neizsakot. Tomēr uzliktie aresti A.Ēķa mantai vēl joprojām nesedz pieteiktās kompensācijas apmērus. E.Pilksers sacīja, ka 26.februārī prokurors konstatējis, ka Komercreģistrā reģistrēta NNM, kurā visi 25 000 kapitāldaļu katra viena lata vērtībā pieder Ēķim. Tūlīt pat prokurors sagatavoja lūgumu tiesai uzlikt arestu šai A.Ēķa piederošajai mantai.
Tā dēvētajā digitālgeitā kopumā apsūdzēti 20 cilvēki. Krimināllieta saistīta ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks, kas arī ir viens no apsūdzētajiem, iepriekš liecināja, ka A.Ēķis vērsies pie viņa kā A.Šķēles uzticības personas un izteicis ierosinājumu izveidot uzņēmumu, kas ieviesīs Latvijā virszemes digitālo televīziju, iepriekš vēstīja Diena. Viņš Dienas Biznesam izteicies, ka A.Ēķis dibinājis digitālās televīzijas ieviesēju Kempmayer Media Limited, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Abi to noliedza.
(pievienota 7. un 8.rindkopa)