Izdevums ar _Latvijas Pasta_ labvēlību nonācis arī attālos Latvijas rajonos. A. Verze noliedz, ka speciālizdevums izplatīts ar satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) atbalstu, bet, komentējot referenduma rezultātus, norāda, ka būtu jācinās par citām, viņasprāt, racionālākām un pamatotākām prasībām. "Man ir divējādas izjūtas," teic A. Verze pēc nenotikušā referenduma. "No vienas - žēl, ka tika izniekots viss process, no otras - šie grozījumi nebija liekami uz referendumu, tie izsmeltu [sociālā budžeta] uzkrājumu." A.Verze skaidro - ja referenduma virzītāji un LPF būtu apvienojuši spēkus, varētu "izsist" citas, racionālākas un pamatotākas prasības, piemēram, atvieglojumus maksai par braukšanu. Pašlaik pensionāri lētāk var nopirkt biļetes Rīgas un dažu citu pilsētu sabiedriskajā transportā, bet tā būtu jābūt visā valstī. Vēl viena prasība, ko virzītu LPF - lai tiem agrāk strādājušajiem pensionāriem, kuriem tika ieturēta daļa pensijas laikā, kad šīs sabiedrības grupas ienākumi tika ierobežoti, tā tiktu kompensēta, ņemot vērā arī inflāciju. LPF pret grozījumu projektu bija kritiski noskaņota. Īsi pirms tautas nobalsošanas dienas daudzi Latvijas iedzīvotāji pastkastītēs saņēma LPF izdevuma _Latvijas Pensionārs_ speciālizlaidumu ar A.Verzes uzrunu, kā arī ar labklājības ministres I. Purnes viedokli pa veselu lapu. Kā uzzināja _Diena_, speciālizlaidums izsūtīts ne vien Rīgā, bet arī attālos rajonos. Tas bijis iespējams, pateicoties _Latvijas Pasta_ pretimnākšanai, atklāja A.Verze, taču noliedza, ka iestādes labvēlība saistāma ar to, ka viņu un _Latvijas Pastu_ pārraugošo satiksmes ministru A. Šleseru agrāk vienoja partijas piederība. "Šlesers par to varbūt pat neko nezina," minēja A.Verze un sacīja, ka darbību partijā apturējusi un nekādu atbalstu tajā nemeklējot, pat ja ļoti vajagot. "To man visu laiku piesien, jā, es kandidēju no šīs partijas, bet Štokenberga kungs kandidēja no Tautas partijas, nu un tad?
Jau ziņots, ka referendumā sestdien piedalījās trešdaļa miljona
balsstiesīgo, bet ar to nepietika, lai stātos spēkā grozījumi pensiju
likumā un lai palielinātu minimālās pensijas. Lai referendums izdotos,
tajā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem un, lai grozījumi stātos
spēkā, vairākumam būtu jānobalso par. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas
izplatītās informācijas par provizoriskajiem datiem, tautas nobalsošanā
piedalījās 347 182 cilvēki, 334 520 (vairāk nekā 96%) balsoja par, pret
bija gandrīz 12 000.