Pat piecus gadus pēc viņas izlikšanas pašvaldības uzskaitē sirmgalve joprojām ir deklarēta iepriekšējā dzīvesvietā. Arī tad, kad Dienas žurnālisti kā privātpersonas vērsās sociālajos dienestos ar lūgumu palīdzēt bez pajumtes palikušajai sirmgalvei un aizvest viņu vismaz uz patversmi, sekoja pārsūtīšana no iestādes uz iestādi, un pat nelaipna aizrādīšana, ka traucējam strādāt. Tikai vēlāk, kad vērsos Rīgas domes labklājības departamentā kā Dienas žurnāliste, sociālie dienesti devās pie M.Viškeres. Bet atkal nekā - viņi nespējot sirmgalvei palīdzēt, jo viņas vienīgais personu apliecinošais dokuments ir padomju laikos izdota pase. Palīdzēt sirmajai kundzei to nomainīt sociālie dienesti nevarot. Palīdz tikai deklarētajiem Jau piecus gadus M.Viškere regulāri lūdz dzīvokļu un komunālo jautājumu komiteju piešķirt viņai dzīvojamo platību. Rīgas domes komunālajā departamentā skaidro, ka sievietei ir padomju laikos izdota pase un nevēlēšanās to mainīt liedz viņai tikt pie siltas mājvietas. Vispirms M.Viškerei esot jānomaina pase, tad jāizņem izziņa, kas apliecina maznodrošinātā statusu un tad jāiestājas dzīvokļu rindā. Taču visu šo gadu laikā pašvaldībā tā arī netika piedāvāta palīdzība nomainīt pasi, kā arī nebija pamanīts, ka M.Viškerei nav mājvietas. "Es guļu tajās kāpņu telpās, kurās tieku iekšā. Ja arī cilvēki iet garām, bet neviens man pāri nedara," stāsta M.Viškere. Aukstākās naktīs viņa sildās diennakts picērijā Blaumaņa ielā vai staigā no vietas uz vietu. Ja nogurums ir pārāk liels, picērijas darbinieki atļauj viņai pie kāda stūra galdiņa nosnausties. Viņa gan piebilst, ka nekāda lielā gulēšana jau nesanākot, taču stundiņa siltumā arī esot daudz. Pārliecināt sirmgalvi doties uz patversmi nevar. "Ja aiziešu, mani ieliks nabagmājā," viņa saka. Taču aukstās naktis jau klāt. Kur lai vēršas? Kas sievieti var pārliecināt doties uz patversmi? Pašvaldība šādos gadījumos aicina zvanīt pagājušajā rudenī īpaši izveidotajai mobilajai brigādei, kuras pienākums ir sniegt informāciju un operatīvu atbalstu bezpajumtniekiem. Zvanot pirmo reizi, klausules otrā galā lūdz atzvanīt pirmdien (zvanīts tiek piektdienā). Otrajā reizē - noprasa adresi, kur bezpajumtnieci atrast, un solās tur piebraukt. Trešo reizi - patversmē esot dezinfekcijas diena, tādēļ šodien mobilā brigāde izbraukumos nedosies, taču iepriekšējā reizē līdz Blaumaņa ielas picērijai esot aizbraukuši, bet sieviete tur neesot bijusi, tādēļ atstājuši bukletus. Pēc palīdzības vēršamies arī Rīgas Centra rajona sociālajā dienestā. Telefonsarunā tiek izstāstīta situācija - paveca sieviete bez dokumentiem mitinās uz ielas. Taču cerētās palīdzības vietā tiek uzdots jautājums: "Kas jums viņa ir, kas esat jūs un kāpēc interesējieties par šo sievieti?" Nelaipni un ļoti strupi sieviete telefona klausulē paskaidro, ka jāsazinās ar sociālo darbinieci, kas atbild par Blaumaņa ielu, - Jutu Lāci. Bet arī J.Lāce nav pretimnākošāka - viņa neko nevarot darīt, jo strādājot ar cilvēkiem, kuru dzīvesvieta deklarēta pilsētas centrā, un M.Viškerei nav. J.Lāce iesaka vēlreiz zvanīt mobilajai brigādei. Ar varu palīdzēt nevar Par kūtro, neieinteresēto sociālo dienestu darbinieku rīcību Rīgas domes labklājības departaments ir nepatīkami pārsteigts. Departamenta pārstāve Lita Brice skaidro, ka sociālā darbinieka pienākumos ietilpst arī palīdzība izprast problēmu cēloņus, saskatīt atrisināmās lietas, kā arī piesaistīt nepieciešamos materiālos un citus resursus problēmas mazināšanai vai atrisināšanai. Viņa gan piebilst, ka sociālā dienesta darbinieki kūtro iesaistīšanos problēmas risināšanā nav atzinuši. Taču uz ielas mītošo pensionāri viņi uzmeklē tikai pēc Dienas vēršanās labklājības departamentā. Tuvākajās dienās sociālie darbinieki atrod arī iespēju un laiku sazināties ar bezpajumtnieci. M.Viškere atsakās mainīt pasi un piekrist pagaidu izmitināšanai sociālajā mājā. L.Brice uzsver, ka darbs ar sirmgalvi turpināsies, taču viņa skaidro, ka nedz departamentam, nedz kādai citai iestādei nav tiesības sirmo kundzi ar varu nogādāt patversmē vai likt mainīt pasi, jo sirmgalve tiek uzskatīta par lemtspējīgu. Tiesa gan, neviens ārsts viņu nav izmeklējis un atzinums par pilnīgu pieskaitāmību ir tikai pieņēmums. Biedrības Svētā Jāņa palīdzība vadītāja Melānija Grundšteina pieļauj, ka stiprā neuzticēšanās cilvēkiem bezpajumtniecei ir kādas garīga rakstura problēmas izpausme, un iesaka sociālajiem darbiniekiem uz tikšanos ar M.Viškeri paņemt līdzi ārstu. "Jebkurš normāls cilvēks situācijā, kad tiek izlikts no dzīvokļa, varētu palikt slims ar nerviem. Iespējams, medicīniskas palīdzības rezultātā viņa kļūtu par pavisam citu cilvēku," teic M.Grundšteina. Viņa norāda, ka šādos gadījumos nevar pieiet ar attieksmi - "ja cilvēks negrib, tad nepalīdzam", bet jāstrādā ar cilvēku individuāli.
Atsaka palīdzību bezpajumtniecei pases neesamības dēļ
Vienmēr baltā blūzītē un glīti saķemmētiem matiem, rīdziniece Marta Viškere neatgādina bezpajumtnieci. Tikai lielā soma un nogurušās acis norāda uz to, ka pensionāre mitinās uz ielas. Jau piekto gadu viņai siltas segas vietā ir aukstas galvaspilsētas centra namu kāpņu telpas. Lai gan pēc izlikšanas no iepriekšējā dzīvokļa pensionāre ar neskaitāmiem lūgumiem ierādīt viņai citu dzīvojamo platību ir griezusies Rīgas domē, pašvaldības iestādes gadiem nav pamanījušas, ka sieviete dzīvo uz ielas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.