Detālplānojuma Maskavas ielā 264 atbilstību Satversmes 115.pantam, kas noteic cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tika ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Viņi norādīja, ka detālplānojums atļaujot dzīvojamo māju apbūvi applūstošajā teritorijā un Daugavas aizsargjoslā. Taču šajā teritorijā apbūve iepriekš neesot pastāvējusi un patlaban šī teritorija tiekot izmantota kā dabas teritorija.
Tiesa secināja, ka strīdus teritoriju nevar uzskatīt par applūstošu, jo jaunā apbūve paredzēta gandrīz vai uz vienas līnijas ar blakus esošo dzīvojamo apbūvi, kas izveidota gar Daugavas krastu. Apbūves augstuma atzīme svārstās no 4,5 līdz 5,5 metriem, savukārt pēc Rīgas HES darbības sākuma maksimālais ūdens līmenis Daugavā nav bijis augstāks par 1,92 metriem.
Lietas materiālos bija izteikts viedoklis, ka strīdus teritorijā esošais ūdensobjekts ir vēsturiskais Elles dīķis, tātad, dabiska ūdenstilpe, kurai būtu nosakāma aizsargjosla. Satversmes tiesa, analizējot 17., 18.gadsmitā, kā arī 20.gadsimta sākumā izdotās kartes, noskaidroja, ka Elles dīķis ir atradies ievērojamā attālumā no vietas, kur atrodas apbūvei paredzētā teritorija.
Tiesa secināja, ka pastāv nopietnas šaubas par dīķa izcelsmi. Tādēļ tiesa secināja, ka apstrīdētais detālplānojums atbilst attiecīgajām Aizsargjoslu likuma normām.
Analizējot apstrīdētā detālplānojuma atbilstību ilgtspējības principam, Satversmes tiesa norādīja, ka šis princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Cita starā princips neliedz pilsētai izvēlēties tādu attīstības modeli, kas paredz palielināt apbūves intensitāti jau apbūvētajos rajonos tiktāl, ciktāl saglabājas saprātīgs līdzsvars starp vides, ekonomiskajām un sociālajām interesēm.
Tāpēc tiesa nesaskatīja būtiskus pārkāpumus detālplānojuma izstrādes gaitā un atzina detālpānojumu par atbilstošu Teritorijas plānošanas likuma normām.
Diena jau rakstīja, ka ar ieceri apbūvēt Elles dīķi Rīgas domē 2004.gadā vērsās uzņēmums Q nami. Aptuveni trīs hektārus lielajā teritorijā starp Maskavas ielu un Daugavu, Ķengaraga un Ikšķiles ielu bija iecerēts izbūvēt dzīvojamo māju kvartālu ar maksimālo stāvu skaitu līdz septiņarpus un kopumā 368 dzīvokļiem.
Toreizējais Rīgas attīstības plāns 1995.—2005.gadam dīķa apkārtni paredzēja atstāt kā dabas pamatni. Tādēļ Rīgas Būvvalde uzdeva uzņēmumam izstrādāt šai vietai detālplānojumu, lai attīstības plānā varētu mainīt teritorijas izmantošanu kā apbūvei paredzētu. Darbs pie detaļplānojuma izstrādes sākts 2004.gada 14.septembrī. Taču uzņēmumam nemaz nevajadzēja tā pūlēties, jo paralēli Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā direktora Viļņa Štrama un viņa vietnieka Pētera Stranča vadībā tika izstrādāts jaunais Rīgas attīstības plāns 2006.—2018.gadam, kurā zemesgabals ap Elles dīķi no dabas pamatnes kļuva par dzīvojamo apbūvi.
Domes deputāti ne tikai atbalstīja šādu attīstības plānu, bet arī detālplānu, atļaujot ierīkot dīķim apkārt daudzstāvu apbūvi un daļēji aizbērt dīķi.