"Šobrīd daudz lielāka uzmanība ir vērsta uz atkritumu šķirošanu un tālāku pārstrādi. Ja pirms gadiem 10 atkritumus šķiroja retais, tad šobrīd šķirošana ir pašsaprotama," norāda Levics un piebilst, ka, ņemot vērā Latvijas saistības ar ES, atkritumu šķirošanas aspektam ar katru gadu arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība. Viņš uzsver – uzņēmuma pieredze liecina, ka ar katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus.
SIA Eco Baltia grupa vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts Dienai apliecina, ka "uzņēmuma rīcībā esošie dati par sašķirotā iepakojuma savākšanu apliecina, ka apjoms aug, taču ne vienmēr tam līdzi aug arī kvalitatīvie rādītāji, kas ir ļoti svarīgi, lai šos materiālus pārstrādātāji pieņemtu un būtu gatavi pārstrādāt jaunās izejvielās un vērtībās".
Latvijas Zaļā punkta pētījums atklāj, ka starp reģioniem tieši Zemgales (67%) un Vidzemes (64%) reģionā dzīvojošie iedzīvotāji visvairāk šķiro atkritumus, savukārt vismazāk šķiro Rīgā (45%). Jau ziņots – lai motivētu iedzīvotājus vairāk šķirot atkritumus, Rīgas dome sadarbībā ar jauno atkritumu apsaimniekotāju plāno īstenot jaunu atkritumu apsaimniekošanas politiku, kuras pamatā ir atkritumu šķirošanas principi. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe skaidro – statistika liecina, ka daudzums, kādā atkritumi pašlaik tiek šķiroti, pārstrādāti un atkārtoti izmantoti, neatbilst Eiropas Savienības noteiktajam līmenim. "Pašlaik tie ir aptuveni 12%–13%, taču ES mērķis līdz 2025. gadam ir sasniegt 55% atzīmi," atzina Piņķe un uzsvēra – ja nekas netiks darīts, "Latvijai kā dalībvalstij varētu rasties problēmas šī mērķa sasniegšanā". Lai noskaidrotu, kādā veidā atkritumu šķirošana ir ietekmējusi atkritumu apsaimniekošanas politiku, Diena aptaujāja vairākus atkritumu apsaimniekotājus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!