Pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru garums pilsētā ir aptuveni 195 kilometri, un ūdens noteci palīdz nodrošināt septiņas rajona nozīmes sūkņu stacijas. "Lielākā daļa no pilsētas lietusūdens kanalizācijas tīkliem ir būvēti pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, izmantojot sliktas kvalitātes cauruļvadus un būvdarbus veicot nepietiekamā vai pat zemā kvalitātē. Lietus kanalizācijas tīkls ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, tādēļ notiek pakāpeniska modernizācija. Pašlaik jaunas lietusūdens kanalizācijas sistēmas tiek izbūvētas jaunbūvējamām ielām un satiksmes objektiem," teikts RDSD pārstāves Ilzes Ķēdžes sniegtajā informācijā. Lūgta precizēt, kur šī gada laikā paredzēta lietus kanalizācijas izbūve, viņa Dienai norādīja trīs objektus - Vienības gatvē apmēram 1 km garumā, Dienvidu tilta trešajā kārtā aptuveni 2 km garumā, kā arī Daugavgrīvas ielā aptuveni 1,5 km posmā. Domes 2014. gada budžeta projektā tiks iekļauts projekts Lietus ūdens kanalizācijas pārplūžu kolektora izbūve Krasta ielā, tā ietvaros izbūvēs lietusūdens kanalizācijas kolektoru vadu aptuveni 460 metru garumā.
RDSD izplatītajā informācijā lielais ūdens daudzums, kas īsā laikā nonāca uz ielām, salīdzināts ar izlietnē ielietu spaini ūdens, kas arī uzreiz nevar aiztecēt. Piektdien tika prognozēts, ka Rīgā nokrišņu daudzums sasniegs 15 līdz 17 milimetru, ceturtdien nolija 14 milimetru. Vidējā ikgadējā nokrišņu mēneša norma ir 78 milimetri. Vienīgais veids, kā glābt situāciju, pagaidām ir ūdens atsūknēšana. Šajos plūdos tas tika darīts visā pilsētā, kopumā 14 vietās - Kokneses un Visbijas ielas krustojumā, Varoņu ielā pie krematorijas, Kr. Barona ielā pie Pērnavas ielas, Miera ielā un citur. Taču, kā svētdienas pusdienlaikā pārliecinājās Diena, ne tikai uz ielām lietus sagādā problēmas - milzu peļķe bija izveidojusies gājēju tunelī starp Grēcinieku ielu un krastmalu pie Akmens tilta, un daudzi, tostarp ārzemju tūristi, bija spiesti brist vai meklēt apkārtceļus.
Visu rakstu lasiet pirmdienas Dienā!