Nepieciešamība pēc grozījumiem radās, jo iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu Basteja bulvāri pārdēvēt Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, taču noteikumi to neatļāva.
Tieslietu ministrija noteikumu maiņas nepieciešamību pamato ar to, ka adresācijas noteikumi pašlaik paredz, ka viena adreses elementa garums nedrīkst pārsniegt 30 rakstzīmes, taču šāds nosacījums apgrūtinot iespēju piešķirt adreses, kas satur vēsturiskus nosaukumus vai ievērojamu personu vārdus un uzvārdus.
Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām piešķirt šādas adreses, nepieciešams noteikt, ka viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome (RD) jūlija beigās nolēma vērsties valdībā, lai mainītu Adresācijas noteikumos paredzēto maksimālo ielu nosaukuma simbolu skaitu un tādējādi varētu Basteja bulvāri pārdēvēt par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.
Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo 21.jūlijā dome ar 34 balsīm par nolēma Basteja bulvāri pārdēvēt par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.
Zīmju skaits jaunajā nosaukumā gan neatbilst Adresācijas noteikumos paredzētajām maksimālajām 30 zīmēm.
Piešķirt Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra nosaukumu Basteja bulvārim domi rosinājis gan ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, gan arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuri par pieņemto lēmumu arī pauda gandarījumu.
Savukārt gan aptaujā paustais sabiedrības, gan vairāku ekspertu viedoklis par nosaukuma maiņu bijis negatīvs.
Latvijas politiskajā vēsturē Zigfrīds Anna Meierovics ir viena no spilgtākajām personībām - viņš panāca Latvijas valsts neatkarības atzīšanu "de facto" 1918.gada 11.novembrī pirms valsts neatkarības pasludināšanas.
Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja jūnijā liecina, ka Basteja bulvāra pārdēvēšanu pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā atbalsta vien 6% rīdzinieku, savukārt absolūts vairākums - 79,2% - rīdzinieku neatbalsta šo ieceri, bet 14,7% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.