Pārdevējas stāsta, ka pircēji interesējas par Latvijā audzētiem āboliem, tomēr vairāk pērk importētos – ābolus no Polijas. Tas galvenokārt tāpēc, ka poļu āboli ir saldāki un izturīgāki pret bojājumiem. “Dzidrie ir ļoti trausli. Kur pieduras, tur paliek brūns, un prece vairs nav tik pievilcīga,” skaidro kāda no pārdevējām. Cita pārdevēja stāsta, ka noteicošais ābolu izvēlē ir to krāsa un izskats, un tas ir iemesls, kādēļ pircēji vairāk izvēlas sarkanos poļu ābolus.
Kāda no ābolu pārdevējām atklāti pateica, ka Latvijas āboli pagaidām vēl ir “pazaļi”, tāpēc ēšanai pircēji vairāk izvēlas tādus, kas ir saldāki. Tomēr par pircēju trūkumu gan sūdzēties nevarot, jo negatavos ābolus pērk kūkām un raušiem, kam nepieciešams piešķirt skābumu.
Ābolus lielākoties pērk pa kilogramam, tomēr esot arī pircēji, kas nopērk pa vienam ābolītim, lai pagaršotu šī gada ražu, Dienai stāstīja tirgotājas.
“Agrajām ābolu šķirnēm šogad ir ļoti labas ražas, jo pavasarī ābelēm bija labvēlīgs ziedēšanas laiks,” Dienai atzina Bulduru dārzkopības vidusskolas augļkopības skolotāja Gunta Krastiņa un skaidro, ka ziedēšanu neskāra salnas. Gatavi jau esot dzidrie, un drīz ēdami būs arī Rīgas rožāboli un cukuriņš.
To, vai tikpat labas būs arī vēlo ābolu ražas, G.Krastiņa vēl nevarēja pateikt, vien norādīja - ja pērn ābolu skaits kokā ticis normēts, tad āboli būšot arī šogad.