Organizācija bija pirmā, kas vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu grozījumus Imigrācijas likumā neizsludināt.
Likuma grozījumi tika pieņemti steigā, nepārdomāti, neizanalizējot ne plusus, ne mīnusus, kas padara šīs likuma normas ieviešanu dzīvē grūti izpildāmu, skaidroja Jankovs.
Delna pārstāvis uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju kvotu dalīšana pastāv daudzās valstīs, un šī sistēma pēc būtības nebūtu nekas peļams, taču kvotu dalīšana pēc jaunajiem "spēles noteikumiem" būtu necaurskatāma. Jankovs vilka paralēles ar atjaunojamās enerģijas kvotām, kas ir spilgts piemērs atļauju piešķiršanas necaurskatāmībai.
Termiņuzturēšanās atļauju kvotu piešķiršanai būtu jābūt profesionālai pieejai, skaidroja Delnas pārstāvis, būtu jāizanalizē to ietekme uz tautsaimniecību. "Pagaidām ir bijis tikai emociju spiediens," akcentēja Jankovs.
Viens no risinājumiem, lai ārvalstnieki varētu saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, būtu nekustamā īpašuma iegādes sliekšņa palielināšana, piebilda Delnas pārstāvis, jo dotajā brīdī tas cilvēku slānis, kas apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām iegādājas nekustamo īpašumu, konkurē ar vidējā Latvijas uzņēmēja turību.
Valsts prezidents Andris Bērziņš sestdien nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.