Šī dilemma izskaidro arī būtiski atšķirīgo ASV un Eiropas Savienības valstu reakciju un retoriku attiecībā uz Krieviju. ASV, kuras ekonomiskās un tirdzniecības saites ar Austrumu lielvaru ir salīdzinoši nenozīmīgas, ne tikai daudz asāk nosodījušas Krimas aneksiju, bet arī piemērojušas pirmās sankcijas. Baltais nams jau apstiprinājis Executive Order, procedūru, kas pieļauj sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, kas bijušas iesaistītas demokrātisko procesu, Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes apdraudēšanā. Nav noteikts konkrēts personu loks, kas šī lēmuma realizētājiem atstāj visai plašas interpretācijas iespējas. Aizvadītajā nedēļā valsts departaments ieviesa arī ASV vīzu izsniegšanas aizliegumu personām, kas bijušas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā, vai apdraudējuši tās suverenitāti un teritoriālo vienotību. Vienlaikus ASV kongress ir pieņēmis vairākus deklaratīvus lēmumus, izsakot atbalstu Kijevas jaunajai valdībai, kā arī spēris pirmos ekonomiskās palīdzības soļus. Vairāki vadošie republikāņu senatori ir rosinājušu Krievijas izslēgšanu no G8, kā arī turpmāku sankciju pastiprināšanu attiecībā uz Krieviju, nerunājot jau par to, ka NATO ietvaros amerikāņu gaisa spēki pastiprinājuši patrulēšanu Baltijas gaisa telpā.
Turpretī Eiropas Savienības rīcība ne tuvu nav bijusi tik ātra, noteikta un pat ne vienota. Šobrīd Eiropas valstis tikai vārdos, ar lielu devu piesardzības, ir paudušas nosodījumu Krievijai, kā arī deklaratīvu atbalstu Kijevas jaunajai valdībai, solot ekonomisku atbalstu grūtībās nonākušajai Ukrainas valdībai un gatavību atsākt sarunas par ES sadarbības līgumu. Pagaidām citas sankcijas Eiropas Savienība attiecībā pret Krieviju nav piemērojusi. Tam visticamāk galvenais iemesls ir ES un lielākās daļas to dalībvalstu ciešās ekonomiskās saites ar Krieviju, ko atsevišķos gadījumos varētu nosaukt pat par abpusēju ekonomisku atkarību. Svarīgākais no tās aspektiem ir gāze, ko Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs Eiropas Savienībai. Savukārt Eiropa ir lielākais Krievija eksporta tirgus, kamēr ES Krievija ir trešais lielākais eksporta tirgus 120-130 miljardu eiro vērtībā.
Lai gan spēku samērs ir par labu Eiropai, ilglaicīgs "ekonomisks karš" radītu milzīgus zaudējumus abās pusēs. Krievijas ekonomikai sankcijas būtu postošas, bet arī Eiropas Savienībai konsekvences būtu ļoti smagas, īpaši to valstu ekonomikai, kas vēl nav atguvušās no pēdējās krīzes. Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, atkarība no Krievijas gāzes piegādēm situāciju sarežģī vēl vairāk, turklāt šai problēmai nav ātra risinājuma vai alternatīvas. Turklāt domājot par iespējamām Eiropas Savienības sankcijām, arī Krievija jau gatavo atbildes reakciju, izstrādājot likumdošanu, kas pieļauj to valstu īpašumu nacionalizāciju, kas piemēros sankcijas pret Krieviju. Ārvalstu investoriem Krievijā tas ir satraucošs signāls un liek domāt par B un C rīcības scenāriju izstrādi.
Tāpēc kā ticamāko ES atbildes reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā, varam sagaidīt precīzi "tēmētu" vēršanos pret Krievijas politisko un Kremlim pietuvināto ekonomisko eliti, nosakot ceļošanas un ekonomiskos ierobežojumus, piemēram, nosakot Eiropā izvietoto aktīvu iesaldēšanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka šādu reālu sankciju īstenošana prasa nopietnus resursus. Piemēram, Latvijas bankām, īpaši nerezidentus apkalpojošajām, tas nozīmētu ievērojamas papildus kontroles mehānismus, lai šos ierobežojumus efektīvi realizētu praksē. Turklāt ārvalstu investoru acīs Latvijas pievilcība mazinās, jo, neraugoties uz Latvijas dalību NATO un ES, investoru sabiedrībā Baltijas reģions primāri asociēsies ar notikumiem Ukrainā un tiks uztverts kā riskantāks salīdzinājumā ar citiem. Diemžēl arī gaidāmie notikumi 16. martā šo uztveri var tikai saasināt, jo zināšanas un izpratne par notiekošo postpadomju telpā, ir ļoti atšķirīga un nereti vēl „aukstā kara” stereotipos balstīta.
Nevaram izslēgt arī pozitīvu ekonomisko efektu, kad līdz ar kapitāla aizplūdi no Krievijas, tas varētu palielināt investīcijas nekustamajos īpašumos un nerezidentu noguldījumu pieaugumu. Pieņemot šo "ātro naudu", ir jābūt ļoti modriem nodalot "labo" no "sliktās". Tāpat esot vienotiem Eiropas Savienības pozīcijā pret Krieviju, Latvijai un Baltijas valstīm būtu jādomā ne tikai par savu drošību, bet arī ekonomisko interešu aizstāvību un pašmāju uzņēmēju atbalstu, jo "ekonomiskajā karā" uzvarētāju nav.