Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Elektronisko sakaru vadītāja: Aizliegumi ir cīņa ar vējdzirnavām

Va/s Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētāja Vita Štelmahere intervijā Magdai Riekstiņai. 

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas diskusijas par televīzijas (TV) kanālu retranslācijas aizliegumu un izskanējuši arī apgalvojumi, ka mūsdienās tehniski tas vispār nav iespējams. Kā īsti ir - tehniski var aizliegt vai tomēr ne?

Vienmēr jau var aizliegt un ierobežot TV kanāla pieejamību, bet paliek jautājums, cik tas maksā? Turklāt jebkurš aizliegums izraisa meklējumus, kā aizliegumu apiet. Ja var uzlauzt bankas datorsistēmu, ieiet prestižu starptautisko organizāciju datorsistēmā, pat NATO datorsistēmā, tad jāsaprot - aizliegumus var pārkāpt. Turklāt daudzi tehniskie risinājumi, kuri vēl pirms 10-20 gadiem šķita zinātniskā fantastika, tagad kļuvuši par ikdienu, jo tehnoloģijas ļoti strauji attīstās. Uzliekot aizliegumu esošajam tehniskajam risinājumam, jāsaprot, ka pēc pusgada šāds aizliegums vairs nederēs, un kopumā aizliegumi vienkārši ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Piekrītu viedoklim, ka vajadzētu nevis aizliegt kādu citas valsts TV kanāla retranslāciju Latvijā, bet gan veidot daudzveidīgāku programmu pašmāju TV kanālos, lai mūsu valsts iedzīvotājiem nebūtu vēlmes skatīties, piemēram, Krievijas TV kanālus.

Īpašā situācijā ir pierobežas reģioni, kuros iedzīvotāji skatās kaimiņvalsts TV kanālus tāpēc, ka tie ir labāk uztverami.

Jā, tā ir. Katrai valstij ir savs frekvenču plāns, bet vienmēr būs teritorijas pierobežā, kurās notiek pārklāšanās. Tā tas ir visās valstīs - Latvijas situācija nav unikāla. Lietotājs tur neko nevar izdarīt, bet mūsu tehniskie speciālisti strādā kopā ar kaimiņvalstu speciālistiem un meklē kompromisu, pēta, kur un kā raidītājus novietot. Tas ir komandas darbs starpvalstu līmenī.

Latvijā elektronisko sakaru joma pilnveidojas, tomēr atpaliek no Igaunijas, kur šī joma attīstās daudz straujāk. Kāpēc?

Baltijas tirgus ir samērā vienots, bet katrā valstī ir cits finansēšanas modelis, likumdošana cita. Ne tikai tehnoloģiju jomā, bet arī citās nozarēs, piemēram, transporta jomā Baltijas ietvaros pastāv atšķirības.

Es tomēr negribētu piekrist, ka mēs ļoti atpaliekam no citām valstīm. Iespējams, mūsu valsts politika bijusi lēnāka, salīdzinot ar Igauniju, bet mēs esam aizsteigušies krietni priekšā Krievijai, Polijai, Lietuvai un Baltkrievijai. To vajag ņemt vērā, nevis tikai runāt par to, ka mēs atpaliekam no Igaunijas. Igaunija, protams, izceļas ar straujākiem risinājumiem, pat eiro Igaunija ieviesa pati pirmā no Baltijas valstīm. Tehnoloģiju ziņā Igaunija ir tuvāk Skandināvijas valstīm, tāpēc Igaunijas sabiedrībai daudzās moderno tehnoloģiju jomās ir lielāka pieredze. Nenoliedzami mums ir kur augt, bet Latvijā pēdējā laikā tomēr ļoti plaši ienāk modernās telekomunikācijas, savukārt, piemēram, Vācijā vēl joprojām tiek lietoti peidžeri, kas mūsu valstī kļuvuši par pagātni. Savā domāšanā Latvijas sabiedrība ir atvērta jaunajām tehnoloģijām.

Redzat perspektīvu interneta TV attīstībai Latvijā tuvākajos gados?

Pilsētās interneta televīzija jau ir ienākusi un nenoliedzami aizvien attīstīsies, bet par interneta TV attīstību lauku reģionos vajadzētu nopietnāk domāt. Es saprotu, ka pilsētā ir liela skatītāju koncentrācija, tāpēc ar mazākiem ieguldījumiem var panākt lielāku atdevi, bet lauku reģionu iedzīvotājiem arī ir vērā ņemama interese par interneta lietošanas iespējām. Domāju, ka 4G interneta izplatība pieaugs tuvākajos trijos gados, tādējādi pilnveidosies arī interneta TV pieejamība visā Latvijā.

Pilnu interviju lasiet otrdienas, 8.aprīļa, laikraksta Diena 8.-9.lpp.! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Drošība – aktualitāte Eiropā

Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē