Slimnīcu biedrība un reģionālās slimnīcas ir paziņojušas: tā kā tām nav piešķirts prasītais papildu finansējums pilnā apmērā jau septembrī dažas slimnīcas ambulatoros pakalpojumus varētu sniegt tikai par maksu. Reģionālās slimnīcas arī apsver iespēju ar sūdzību par finansējuma nepiešķiršanu vērsties pie tiesībsarga. Kā jūs to komentētu?
Skaidrs ir tas, ka reģionālajām slimnīcām naudas trūkst, taču tajā pašā laikā ne visas slimnīcas ar finanšu resursiem rīkojas pietiekami efektīvi. Runa ir par to, ka atsevišķas slimnīcas visus slimniekus stacionē, neizvērtējot, vai tas tiešām ir nepieciešams. Jāuzsver, ka daudzkārt pacientam, kurš nogādātas slimnīcā, pilnībā pietiktu ar ambulatoru pakalpojumu, taču slimnīcas viņu stacionē. Piemēram, lielajā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā stacionēto pacientu īpatsvars ir nedaudz virs 30%, kamēr Ogres slimnīcā tas ir virs 70%.
Ar ko skaidrojama šāda slimnīcu rīcība?
Par stacionārajiem pakalpojumiem slimnīca saņem daudzkārt lielāku finansējumu nekā par ambulatorajiem pakalpojumiem. Pēdējie pacientam izmaksā daudz lētāk, taču slimnīcai ir mazāki ienākumi. Piemēram, mandeles var izraut dienas laikā, slimnieku nestacionējot, taču var viņu arī ievietot stacionārā, piemēram, uz divam dienām, un pacients par katru stacionārā pavadīto dienu maksā 9 latus. Jāteic, ka tajās slimnīcās, kur tiek rūpīgi izvērtēta stacionēšanas nepieciešamība un pacientiem biežāk tiek piemēroti ambulatori pakalpojumi, finanšu situācija ir daudz labāka nekā slimnīcās, kur stacionēto pacientu īpatvsars pārsniedz 50%. Tā rezultātā veidojas pārstrādes.
Vai slimnīcas var atteikties sniegt ambulatoros pakalpojumus bez maksas, aizbildinoties ar slikto finanšu situāciju?
Tas būtu ar valsti noslēgtā līguma pārkāpums. Tādā gadījumā ir jāmaina slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Vai jūs plānojat izvērtēt Stradiņu slimnīcas valdes atbildību saistībā ar tur notikušo ugunsnelaimi?
Tikai pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas. Šā gada martā Stradiņu slimnīcā savas pārbaudes veica gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), gan Valsts Darba inspekcija un nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Ja jau nekādi pārkāpumi konstatēti netika, tad kāds man būtu pamats izvērtēt valdes atbildību?
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir izteikusies, ka ministru atalgojums ir nepietiekams un neatbilstošs darba slodzei. Vai jūs arī uzskatāt, ka ministru atalgojums ir jāpalielina?
Ministru algām ir jābūt iekļautām kopējā atalgojuma sistēmā. Es uzskatu, ka nedrīkst būt situācija, kad ministrs saņem mazāk par saviem padotajiem. Pašlaik, īpaši runājot par padotības iestāžu vadītājiem, šāda situācija ir izveidojusies.