Šonedēļ Lietuva saņēma no Gazprom rakstveida piedāvājumu, kura detaļas netiek izpaustas, un gatavojas uz to atbildēt jau nākamnedēļ. Medijos izskan bažas, ka valdība varētu piekāpties būtiskos jautājumos, tādējādi par lētāku gāzi ilgākā perspektīvā samaksājot pārāk augstu cenu.
Kā ceturtdien izteicās prezidente Daļa Grībauskaite, Krievijas koncerns izvirzījis Lietuvai neizpildāmas prasības, tādēļ faktiski var teikt, ka sarunas nenotiek. Viņa aicināja valdību pievērst pastiprinātu uzmanību Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvei un pēc iespējas drīzāk censties samazināt atkarību no Gazprom.
Citādi situāciju vērtē premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kas tajā pašā dienā paziņoja, ka valdība cer pabeigt sarunas jau līdz apkures sezonas sākumam.
Enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs piektdien atteicies komentēt prezidentes un premjera izteikumus, vien norādījis, ka Lietuva no partneriem gaida "konstruktīvāku attieksmi".
Komentējot šo situāciju, Lietuvas radio un televīzijas portālam Lrt.lt, politologs Toms Janeļūns aicinājis valdību apzināties, ka panākt gāzes cenu pazeminājumu jau šajā apkures sezonā, visticamāk, tik un tā neizdosies, tādēļ sasteigt sarunas nav iemesla. Turklāt nešķiet, ka Gazprom būtu noskaņots meklēt racionālus kompromisus.
Savukārt biznesa laikraksta Verslo žinios apskatnieks Rīts Staselis uzsver, ka Lietuvas pozīcijas visos jautājumos ir ļoti stabilas un cerīgas.
Viņaprāt, Gazprom nokavējis brīdi, kad varēja izvirzīt Lietuvai jaunas prasības, gaidīdams 2012.gada Seima vēlēšanu rezultātus, jo pa to laiku Lietuva iesniegusi prasību Stokholmas šķīrējtiesā un Eiropas Savienība sākusi izmeklēšanu par Gazprom cenu un līgumu politiku ES iekšējā tirgū, bet Lietuva beidz īstenot ES Enerģētikas direktīvas Trešo paketi, kuras gaitā jānodrošina, ka gāzes resursi un cauruļvadi neatrodas vienās un tajās pašās rokās.
Tādēļ Krievijas koncernam ir iemesls pieņemt tos noteikumus, ko Lietuva jau izvirzījusi, nevis nākt klajā ar jaunām prasībām un idejām, uzskata eksperts.
Prezidente Gazprom vēlmi pasteidzināt sarunas skaidrojusi ar bažām par iespēju zaudēt starptautiskās šķīrējtiesas prāvā. Saskaņā ar prasību, ko Stokholmas tiesā iesniedza iepriekšējā valdība, koncernam varētu nākties kompensēt Lietuvas patērētājiem aptuveni pusotru miljardu eiro (vairāk nekā miljardu latu) par Gazprom tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt eksperti norāda, ka runa ir par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.
Lietuvas sarunu delegācijas locekle Birute Vēsaite, kas pārstāv premjera Sociāldemokrātu partiju, atzinusi, ka Gazprom piedāvājumu saturs nav zināms arī viņai, bet sliecas domāt, ka partneri savu nostāju vēl varētu mīkstināt. Vienlaikus viņa norādījusi, ka Stokholmas šķīrējtiesas lēmums nav gaidāms ātrāk kā pēc pāris gadiem un visu šo laiku cilvēki nebūs gatavi maksāt par apkuri "veselajam saprātam neaptveramas cenas".
Tiklab premjers, kā enerģētikas ministrs uzsver, ka Lietuva sarunās novilkusi zināmas "sarkanās līnijas" un neplāno apspriest iespēju atlikt ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes īstenošanu, kas jāpabeidz līdz 2014.gada beigās - tad pat, kad jāsāk darboties Klaipēdas terminālim.
Lietuva, kas Krievijas dabasgāzi pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, vēlas cenas samazināšanu par piekto daļu, lēšot, ka tas ļautu ietaupīt aptuveni 330 miljonus dolāru (175 miljonus latu) gadā. Pašlaik Lietuva par Krievijas dabasgāzi maksā aptuveni 500 dolārus par 1000 kubikmetriem.