"Latvijā ir liela daļa iedzīvotāju, kas neuzskata, ka pastāv reāli militāri draudi no Krievijas, tāpēc ir skeptiski noskaņoti pret šī brīža militāro izdevumu palielināšanu aizsardzībai, un, visticamāk nebūtu gatavi maksāt vēl vairāk, ja būtu jāveido Eiropas Aizsardzības savienība," pauda Kažociņš.
Padomnieks ir pārliecināts, ka, ja tomēr tiktu veidota autonoma aizsardzības sistēma, tai nevajadzētu dublēt jomas, kuras veiksmīgi pārvalda NATO.
Viņš norāda, ka NATO šobrīd pilda ļoti būtisku lomu Latvijas aizsardzībā un arī Latvija pret savu aizsardzību izturas ļoti atbildīgi, tajā pašā laikā ir vairāki drošības izaicinājumi, kas ir un būs aktuāli.
"Latvija diemžēl nekad nevarēs mainīties vietām, piemēram, ar Islandi. Vienmēr būsim Krievijas kaimiņi, tāpēc esam ļoti ieinteresēti, lai mums būtu labas attiecības ar Krieviju, lai būtu demokrātiska Krievija, kas pieturas pie starptautiskām saistībām un ar kuru varam īstenot tirdzniecību," sacīja Kažociņš.
Izmaksas kā būtisku problēmu Eiropas Aizsardzības savienības izveidē minēja arī citi konferences dalībnieki.
Zviedrijas SIPRI Eiropas drošības programmas direktors Īans Entonijs pauda pārliecību, ka dalībvalstīm būtu grūti vienoties par iemaksu veikšanu un to apjomiem.
"Ieguvums un iespējama virzība savienības izveidē būtu tad, kad Vācija palielinātu savu militāro budžetu un, Lielbritānijai aizejot no ES, kļūtu par galveno militāro spēlētāju," uzskata Entonijs.
Tikmēr Igaunijas Austrumu partnerības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Emmets Tuohi norādīja, ka ES un NATO jau sadarbojas, un, viņaprāt, lietderīgāk būtu uzlabot jau esošās drošības struktūras, nevis veidot jaunas.
Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras zinātniskā direktora vietnieks Maiks Vinnerstigs norādīja uz vairākiem mēģinājumiem izveidot aizsardzības struktūras jau iepriekš, taču dažādu iemeslu dēļ, tostarp dažādo viedokļu ES dalībvalstu starpā, mēģinājumi vienmēr nonākuši strupceļā.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa attieksme pret NATO un attiecības ar Krieviju varētu tikt izmantota kā motivācija Eiropas Aizsardzības savienības izveidei.
Vinnerstigs piekrita Igaunijas kolēģim, ka šobrīd svarīgāk ir realizēt reformas NATO, nevis mēģināt veidot kādu jaunu autonomu aizsardzības struktūru.
"No Zviedrijas puses redzam, ka līdz galam nav ieinteresētības veidot šādus spēkus gan stratēģisku, gan politisku iemeslu dēļ, jo, veidojot tādus spēkus, tas varētu apdraudēt NATO būtību", ir pārliecināts Vinnerstigs.
Kails Dzīvība
TrollisJT
Nodokļus vienkārši iekasē