Jau ziņots, ka SIA Deloitte Latvia veiktā audita ziņojums par AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", kam ir ierobežota pieejamība, nonācis TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā.
Ķīlis akcentēja, ka pilnīgi noteikti tiks sākta pārbaude. Viņš gan nemācēja pateikt, kā raidījums ieguvis informāciju. Ministrs klāstīja, ka ir notikusi vairākkārtēja ziņojuma versiju pārsūtīšana starp ministriju un auditorkompāniju, bet esot grūti pateikt, kurā brīdī notikusi informācijas noplūde. Tāpat esot jautājums, vai ziņojums tika apzināti nosūtīts, vai arī tas iegūts no sistēmas.
Ķīlis atklāja, ka no ministrijas puses iesaistītas astoņas personas, bet par to, cik auditora pusē, viņam nav zināms. Viņš izteica neticību, ka auditorfirma būtu nopludinājusi ziņojumu. "Es šaubos, ka auditorfirma, kura regulāri pieradusi sensitīvu informāciju visu laiku glabāt un izmantot, attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas kāda procesa izvērtējumu būtu baigi devīgā," izteicās ministrs.
Ķīlis norādīja, ka sākotnēji gan ir iecere tikt galā ar risinājumiem par to, ko darīt tālāk ar akreditācijas procesu.
Ķīlis preses konferencē bija spiests atbildēt uz mediju pārmetumiem par to, kāpēc kādam medijam bija pieeja audita rezultātiem pirms citiem.
Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP) ir neizpratnē par to, ka plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonākusi ierobežotas pieejamības informācija. AIP apgalvoja, ka audita ziņojums, pēc IZM definētā, ir ierobežotas pieejamības informācija, bet tā nonākusi publiskajā telpā.
AIP akcentē, ka IZM un Ķīļa publiski paustā informācija apliecinot, ka šī audita rezultāti ir tikai tā veicēja jeb auditorfirmas un pasūtītāja jeb ministrijas rīcībā.
AIP esot nopietns pamats uzskatīt, ka, iespējams, kādas no divām personām, kuru rīcībā bija šis ierobežotās pieejamības informācijas ziņojums, iesaistītas ierobežotas pieejamības informācijas noplūdē vai zagšanā. AIP arī akcentē, ka tas nozīmē, ka atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam nepieciešama tiesībsargājošo institūciju piesaiste, lai pārliecinātos par likumdošanā noteikto normu un procesu ievērošanu. AIP apliecina, ka tās rīcībā nav minētā SIA Deloitte Latvia ziņojuma un tā nekad līdz šim nav ar tādu iepazīstināta.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA Deloitte Latvia veiktā audita rezultāti, svētdienas vakarā ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.
Ķīlis solīja, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, jo auditori, pārbaudot Jāņa Vētras vadītās AIP darbu, saskatīs tur arī varbūtējus krimināla rakstura pārkāpumus. Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāko atbilstību amatam, vēsta Nekā personīga.
Auditi tika veikti, lai secinātu par rezultāta kvalitāti un pārliecinātos par iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu AIP darbā. Likumības auditā, kas ir juridiskie pakalpojumi, tika izvērtēts tas, vai darba procesā AIP rīcība ir vai nav bijusi prettiesiska un pretrunā ar darba uzdevumu atbilstoši projekta iesniegumam un izpildes līgumam. Auditā bija plānots skaidrot tādas lietas kā avotdatu autentiskums, gala ziņojuma vērtējumu atbilstība ekspertu vērtējumam darba procesā, piešķirto vērtējumu punktu atbilstība ekspertu vērtējumam.
Savukārt projekta kvalitātes auditā, kas ir novērtēšanas konsultāciju pakalpojumi, izvērtēts, vai veiktais darbs ir bijis adekvāts un kvalitatīvs, kas ļauj izdarīt projekta rezultātā norādītos secinājumus vai pretēji - liek apšaubīt rezultātus. Šajā auditā analizēja vairākus aspektus, piemēram, pētījuma ekspertu kvalifikācijas atbilstību, lai sniegtu pamatotu un objektīvu izvērtējumu, laika resursu pietiekamību, projekta uzraudzības mehānismu.
Kā ziņots, Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.