SIA Jelgavas pilsētas slimnīca valdes loceklis Ķipurs aģentūrai LETA pauda izbrīnu, ka vakar nebija informēts par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā izmeklēto lietu nodod prokuratūrai un ka par to uzzinājis no medijiem. "Tas ir dīvaini, ka es pats netiku iepazīstināts ar lietas virzību," sacīja slimnīcas vadītājs.
"Protams, es esmu sašutis par šādu, manuprāt, nepamatotu aizdomu publiskošanu, taču es tajā saskatu arī labu ziņu. Kad KNAB sāka izmeklēšanu, runa bija par 3700 latiem, bet tagad jau man piedēvētā kukuļa summa sarukusi. Varbūt vēl pēc pusotra gada vairs nebūs aizdomu arī par tiem 700 latiem, par kuriem mani gatavojas apsūdzēt," pauda Ķipurs, piebilstot, ka nav ņēmis kukuļus.
Ķipurs skaidroja, ka zina, par kuru iepirkumu publiskotajā informācijā ir runa, un tam neesot nekā kopīga ar kukuļa pieņemšanu. "Atklāti sakot, tas ir stāsts par slimnīcas gultu iepirkumu, kurš tika izsludināts 2010.gadā, un mana rīcība šajā iepirkumā bija tāda, lai nevis izšķērdētu vairāk nekā 44 000 latu, bet gan lai ietaupītu aptuveni 30 000 latu," skaidroja slimnīcas vadītājs.
Viņš pastāstīja, ka, izvērtējot gultu iepirkumu, konstatējis, ka lētākais un izdevīgākais piedāvājums, kas bija vairāk nekā 44 000 latu, savukārt bija par aptuveni 30 000 latu lētāks nekā nākamais lētākais piedāvājums. Taču lētākajā piedāvājumā tika konstatētas formālas nepilnības, kuras slimnīcas vadītājs nolēmis neņemt vērā, ņemot vērā saimniecisko izdevīgumu attiecībā pret slimnīcas līdzekļiem.
Ķipurs atzina, ka bija ignorējis dažas nepilnības piedāvājumā, taču to darījis, lai tērētu mazāk līdzekļu un lai gultas nebūtu jāiepērk par gandrīz divreiz lielāku līgumcenu. Viņš skaidroja, ka gan Publisko iepirkumu likums, gan virkne citu likumu nosaka prioritātes, un šis bija saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma gadījums, kad vērtēšanas kritērijiem ir īpatsvars nozīmīguma secībā.
"Es, cenzdamies būt rūpīgs un taupīgs vadītājs, izvēlējos pieciest nelielas nepilnības, lai gultas nebūtu jāpiepērk divreiz dārgāk, un tas pats Publisko iepirkumu likums man šādu saimniekošanu uzliek par pienākumu," pauda Ķipurs, uzsverot, ka nebūtiska nepilnība iepirkuma formalitātēs ir mazāk nozīmīga par to, ka slimnīcai būtu bijis jāmaksā par aptuveni 30 000 latu vairāk.
"Ja par tādu saimniekošanu man jāiet cietumā, tad es tam neiebilstu," pauda slimnīcas vadītājs, norādot, ka uz viņa atstādināšanas laiku ''Jelgavas pilsētas slimnīcas'' budžetā bijis ap miljonu latu liels ietaupījums, kamēr citur valstī slimnīcām bija zaudējumi, un tās lūdza valsts palīdzību.
Ķipurs neizslēdz iespēju, ka šis kriminālprocess, viņaprāt, varētu būt arī politisks pasūtījums, taču viņš pagaidām vēl neesot par to pārliecināts un nepauda konkrētas aizdomas.
Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) arhīva dati, 2010.gadā Jelgavas pilsētas slimnīca veica divus gultu iepirkumus. Viens no tiem bija 40 slimnīcas aprūpes gultu iegādei, kurā sešu pretendentu konkursā uzvarēja SIA "Amerilat MD" ar 12 800 latu līgumcenu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Savukārt otrs iepirkums bija 160 funkcionālo gultu un 20 transporta ratiņkrēslu iegādei, kurā trīs pretendentu konkursā uzvarēja SIA "Digiteks" ar gultām un ratiņkrēsliem kopējo līgumcenu 51 294 latu apmērā, liecina IUB dati. Turklāt šis iepirkums bija saistīts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētu projektu, kas atbilst KNAB informācijai. Iepirkuma sākotnēji paredzamā kopējā līgumcena bijusi 85 000 latu apmērā. Saskaņā ar IUB datiem par abiem gultu iepirkumiem nebija iesniegtas sūdzības.
Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga apstiprināja, ka Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā vakar ir saņemta šī KNAB lieta, lūdzot celt apsūdzību Ķipuram, un tās lietvedība nozīmēta prokuroram Pāvelam Sondoram.