Klementjevs: Latvija nav gatava jauniem triecieniem ekonomikai

lohi, kuri naak virsuu arī nav gatavi mācīties latviešu valodu.

... nu gan tu "nodevi" ... Statistiku netā palasīji ??? Ne tā tu to palasīji ! Islandē, Reikjavikā, valstī, uz kuru KATRS litrs benzīna, KATRA tase kafijas ir JĀVED AR KUĢI - otro-trešo dārgāko kravu transporta veidu pasaulē ! : Litrs bevzīna 95 šobrīd maksā 242 ISK/l ~ 1,51 EUR Kafija Merrild 0.5 kg - 845 ISK ~ 5,28 EUR Par 76 kv/m dzīvoklī decembrī patērēto elektrību ES samaksāju 3663 ISK ~ 22,89 EUR Par apkuri nemaksāju neko - tā ir īres cenā; Internets mēnesī - 7500 ISK ~ 46,865 EUR Litrs dīzeļdegvielas - 252 ISK/l ~ 1,575 EUR Viens baseina apmeklējums (apmekl. laiku ierobežo vien paša spējas un baseina darba laiks - parasti 7.00 - 22.00) - 375 ISK ~ 2,34 EUR Sabiedriskais transports - autobuss - biļete viena mēneās neierobežotai braukāšanai - 7000 ISK ~43,75 EUR Trijiem mēnešiem - 15 900 ISK ... 20 biļetes skopajam vai gadījuma braucējam - 1900 ISK jeb ~ 0,6 EUR/brauciens --- Tāka - tavs pārdrošais apgalvojums par "visās ... ir dārga" ... realitāti "neiztur"... --- Kā zināms, cenu vien salīdzināšana VIENMĒR izrādās tikpat "obkektīva" , kā tavs "visās..." apgalvojums ... Tādēļ - še tev reālie cipari par ienākumiem : Bezdarbnieka pabalsta pamatlikme - 850 ISK stundā, aprēķinu veic, balstoties uz att. mēneša darba stundu skaitu. Parasti iznāk ap 140 000 ISK ~ 875 EUR/mēnesī. Normāla mēnešalga (nekvalificētu verga darbu strādājošajam latviešvalodīgajam bomzim-emigrantam - lv pieņemtā definīcija/apzīmējums ... islandieši ir riktīgi jāsatracina, lai viņi tev pateiktu "utlandigur" - ārzemnieks) - virs 200 000 ISK ...

Pie rīta kafejas ne 95 ne dīzeļi neleju un ja kur jābrauc,tad vēl padomāju,jo sabiedriskais transports ir lētāksTas ir labi,ka 95 benzīns ir dārgāks Rīgā,jo Rīgā arī visvairāk pērk ļoti dārgu,luks auto.Visās augsti attīstītās valstīs enerģija ir dārga,lūdzu dzīvojiet vairāk saskaņā,harmonijā ar dabu.

Tad kad dabūsi pavasarī Vienotības kliķes kārtējo konsolidāciju- sāksi ticēt.

Prezidents neizsludina bīstamos likuma grozījumus par elektronisko robežšķērsošanu A. Margēviča 20.01.2012. Komentāri (6) Valsts prezidents Andris Bērziņš piektdien nolēmis neizsludināt strīdīgos grozījumus Robežas likumā un nodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Pietiek jau šonedēļ rakstīja, ka likuma grozījumi sevī slēpj daudzus zemūdens akmeņus. Rīgas pils argumentācija, neizsludinot šo likumu, galvenokārt saistīta ar vēlmi, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izstrādātājs un ieviesējs tiktu izraudzīts konkursā, tāpat pausts uzskats, ka šis jautājums jāskata valdībai. Visbeidzot pausts pamudinājums, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma tiktu kontrolēta un "lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem”. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pirms lēmuma pieņemšanas prezidents ņēmis vērā arī drošības iestāžu bažas, ka likums nenodrošina sensitīvas informācijas drošību, kas uzglabāsies sistēmā. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši ar vēlmes piekļūt šiem datiem varētu būt saistīta nepārdomāto likuma grozījumu straujā lobēšana Saeimā, ko veica deputāts Klāvs Olšteins (attēlā). "Tas ir nacionālās drošības jautājums," Pietiek atzina avoti Rīgas pilī. Šajā kontekstā kuluāros piesauktas arī apsardzes firmas TM security intereses.

SC nevar vien sagaidīt, kad Latvijai klāsies sliktāk, un nu pat sāk nervozēt! Katrs, pat ne visai gudrs cilvēks ir spējīgs uzrakstīt, kas jādara, tāpēc savus "priekšlikumus" Klementjevs var stāstīt saviem vēlētājiem, kuri tic visādām muļķībām.

to jau mēs zinām,ka Eiropas savienībā pamatsazināšanās valoda ir angļu valoda un tādēļ arī L:atvijā mēs to gribētu mācīties kā svešvalodu no 1.klases un tikai vēlāk izvēles kārtībā varētu mācīties krievu,vācu,franču vai kādu citu svešvalodu.

.... vai Tevi apmierināja?

Isāk,precīzāk un korektāk grūti pateikt par mūsu tautas vairākuma pretinieku vājajiem politiķiem un viņu analīzēm.

Nils Sakss [email protected] Referendums ir domāts paviāniem (44) Puaro.lv Lieliskus mājienus dod Solvita Āboltiņa - hokeja krekls ir īstenā patriota uniforma. Ejot uz referendumu, neaizmirstiet arī svilpes un taures. Viens, divi, trīs - krievi šeit vairs nebūs drīz. Varoņu tauta, īsteni zemgaļu un sēļu pēcteči, varonīgi maršēs uz sadales punktiem, glītās ierindās, karodziņiem rokās vai vismaz pie atlokiem, lai būdiņā aiz aizkariņiem kristu katrs savā Saules kaujā par Latviju. Jau sauc pa visiem interneta portāliem glītais puisis ar tonētajām uzacīm: Nāciet ārā, mani brāļi un māsas! Nu kā var latvietis tādā brīdī neiet? Un ies arī, kamēr Āboltiņa no augšas diriģēs: Mēs aizstāvam latviešu valodu! Un Raivis Dzintars piekoriģēs: Parakstīties ir katra latvieša svēts pienākums, bet otrā galā Urbanovičs komandai sarkanajos formas tērpos - davai, uz priekšu, mēs ne par valodu, mēs par cieņu un attieksmi! Un, goda vārds, nebrīnītos, ja vakarā visa kompānija normāli pasēdētu un ierēktu. A ko? Pateicoties šitam, viņi izrullēs vēl nākamās vēlēšanas. Mēs izglābām latviešu valodu - teiks vieni. Mēs aizstāvējām krievu kultūru - teiks otri. Un ko tad mums vēl dzīvē vajag - takš trīs lietas latvieša skapītī stāv: hokejs, referendums un alus. Tas ir gļēvums un kropla mazvērtības sajūta, kas dzen uz priekšu visu šo referenduma būšanu. Mēs, latvieši, paši pie savas valsts tikuši, nu vairs nevaram valodu nosargāt. Citādāk nevar, tikai skriet uz referendumu, un, vēl labāk, - rakstīt ar negrozāmu pantu: latviešu valodai mūžīgi būt! Šī ticība, ka lietas pastāv, jo ir kaut kur ierakstītas, atgādina epizodi no multenes Es esmu zebiekste. Tur zebiekstes kunga oponents paviāns iekļuva fizikas muzejā un sašvīkāja lapu, uz kuras bija rakstīts Gravitācijas likums. Protams, pasaulē momentā iestājās bezsvara stāvoklis, līdz zebiekste atjaunoja vēsturisko taisnīgumu un pasludināja gravitācijas likumu par turpmāk negrozāmu. Nu, vai nešķiet pazīstami? Kaut kā dumji sanāk, kad politiķi dzīvē sāk ieviest jokus no trīsgadniekiem domātas multenes. Bet vēl dumjāk, kad plašas masas tam atsaucas. Parādiet kaut vienu valodu, kura dzīvo, jo ir aizstāvēta referendumos un sarakstīta visādos aktos normatīvajos. Ne jau negrozāmi panti ļāva latviešu valodai iziet cauri visām okupācijām un trimdām, un kam tik vēl ne. Bet apstāklis, ka cilvēki uzskatīja par vajadzīgu tajā sazināties, rakstīt, dziedāt, veidot laicīgo saziņu un pārlaicīgo kultūru. Ja cilvēks vienu dienu skrien vēlēt Dombrovski, kura ekseļa tabulās kultūra jau sen minimizēta, bet nākamajā kliedz par latviešu valodas aizstāvību. Ja cilvēks krīt ceļos Zatlera reformu krusta priekšā, kas simbolizē nodokļa celšanu latviešu literatūrai, un pēc tam lepni dodas aizstāvēt valodu ar savu parakstu, tad šis cilvēks daudz neatšķiras no minētā paviāna fizikas muzejā. Viņš tic, ka pietiek ievilkt krustiņu, lai mainītu dzīves realitāti. Bet dzīves realitāte ir policija, kurā krievu valoda jau sen ir pa īstam oficiāla. Un realitāte ir rīdzinieks Dāvids Kalandija, kurš pirmo reizi izjuta vajadzību runāt latviski tikai 19 gados, jo gribēja piedalīties Eirovīzijā. Un reālas ir jaunās latviešu meitenes dažādu veidu reģistratūrās, kuras, ieraugot pasē bizantisku uzvārdu, piemēram - Konstantinovs, uzreiz sāk runāt ar tevi lauzītā krievu valodā un skatās ar neizpratni, ja atbildi viņām latviski. Kurā vietā jūs taisaties parakstīties, lai mainītu šo? Prezidenta kungs savā Jaungada runā aicināja padomāt - kam tāds referendums ir izdevīgs? Es padomāju un sapratu - vispirms tas ir izdevīgs prezidenta kungam. Pēc tam katram valdības politiķim, kura rokās tas kļūst par VIP ieejas karti latviešu vēlētāja dvēselē. Kurš to būtu domājis, ka Vienotība izrādīsies patriotisma avangards, bet tādas sievietes kā Āboltiņa un Ēlerte - īstenas ugunskrusta zīmes visa latviskā aizsardzībai. Un cik ātri, cik plūstoši Visu Latvijai! un Nacbloks iekļāvās šajā patriotu konglomerātā. Nacionālās pašapziņas ideja, ko viņi it kā taisījās ienest politikā, līdz ar to ir degradēta līdz prastai sabiedrības šķelšanai varas partiju izpildījumā. Un kā simbols šai degradācijai - Visu Latvijai! kultūras ministre Jaunzeme-Grende ar savu inovatīvo pieeju dzimtās valodas lietojumā. Ne ar šo referendumu, ne arī kā savādāk - pie pašreizējā varas sadalījuma krievu valodu Satversmē ierakstīt nevar. Ar to arī pārdomām vajadzētu beigties. Viss pārējais ir varas partiju un Saskaņas centra kampaņa. (Un vēl arī kampaņa dažiem mazākiem kadriņiem - kā tam jaunietim ar tonētajām uzacīm.) Viņi ir uzsēdušies uz šī referenduma, viņi to kacina, visādi rīda un mēģina padarīt pēc iespējas lielāku un trakāku. Jo galu galā - nekā cita, ko parādīt par savas eksistences attaisnojumu, viņiem taču nav. Lai uzturētu kaut ko tik ekskluzīvu kā pašiem sava valoda, vajag drusku pašlepnuma. Un arī nedaudz pašcieņas. Elementāra pašcieņa neļauj skriet uz katru referendumu kā mazgadīgai meitenei uz Džastina Bībera koncertu. Un tikpat absurdi liekas bļaut kopā ar Āboltiņu, Dzintaru, Ēlerti un pārējo komandu: “Sarauj, sarauj, Latvija, tikai viena valoda!” Saprātīgs cilvēks referenduma dienā kaut ko palasīs latviski. Vai vēl labāk - uzrakstīs. Bet pavisam labi - pamācīs elegantu izteiksmes veidu saviem bērniem. Un viņš būs latviešu valodas labā izdarījis stipri vairāk, nekā visi referendinga aktīvisti kopā ņemti. Galu galā - valoda vispirmām kārtām ir domāšana. Bet cilvēkam, kurš nemitīgi skraida pa referendumiem, domāt vienkārši neatliek laika. Un beigās latviešu valoda gan būs droši ierakstīta aiz septiņiem negrozāmiem zīmogiem, bet neviens vairs īsti neatcerēsies - ko ar to dara. Un kam mums tā.

Mēs vairākums saprotam,ka ir partijas ir cilvēki,kas sadarbojās pie Latvijas novešanas krīzē un svarīgos balsojumos ar SC politiķiem un tagad ir gatavi pārdot savus senčus un citus mīļos tautiešus,lai tikai varētu izkalpoties Saskaniešiem,kuru politika bieži ir prettautiska,pretkonstitucionāla.Mēs nebrīnīsimies,ka daži kangari solidarizēsies ar Lindermani,Ušakovu.Zinu,ka gudrie,attīstīti domājoši pilsoni nobalsos PRET grābstīšanos ap Latvijas konstitucijas kodolu un pamatiem.

Kāpēc tik gari un ar tik uzskrūvētu patosu jāraksta tik vienkāršas lietas? Tā rakstījām TF laikos, tagad esam gudrāki. Ja kas, es uz referendumu iešu, jo negribu iepriecināt lindermaņus!

Man šis cilvēks šķiet nevesels, tāpēc visu to garlaicīgo vervelējumu līdz galam neizlasīju.

Te būs atbildes žēl tikai krievu valodā un Latvijai nez kāpēc nodokļu procentu likme zem 60%. Bet ir 1-1 kā Ungārijā

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans ir sašutis par valsts politiķu un ierēdņu vienaldzīgo attieksmi pret hokeju, tāpēc nolēmis necīnīties par 2017.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesību iegūšanu. "Man ir sajūta, ka Latvijai šis čempionāts nav vajadzīgs, tāpēc pats pieņēmu lēmumu, ka necīnīšos par šīm tiesībām, un jūnijā, kad notiks Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongress, Latvijas kandidatūru atsaukšu," aģentūrai BNS sacīja Lipmans un piebilda, ka viņš vairs nav gatavs vienatnē bez atbalsta cīnīties par rīkošanas tiesību iegūšanu. "Man vienam tas nav vajadzīgs, tāpēc pieņēmu šādu lēmumu. Jo neviens nevēlas par to runāt, neaicina mani un nevēlas uzklausīt," paskaidroja LHF vadītājs. Lipmans ir šokēts par valsts attieksmi, ka valsts uzņēmums "Latvijas Valsts meži" ar dāsnu finansiālo palīdzību atbalstījis privātos basketbola klubus un lielu atbalstu sniedzis Latvijas basketbolam, bet hokejs, kam, viņaprāt, ir krietni lielāki panākumi un nopelni Latvijas vārda nešanā pasaulē un popularizēšanā, ticis ignorēts. "Man nav saprotams, ka valsts iegulda privātā klubā. Šie klubi nodarbojas ar biznesu, un lai tad paši arī tiek galā. Savukārt mums finansējums arvien tiek samazināts, un situācija ir drausmīga. Hokejs ir gadiem augstu nesis Latvijas vārdu pasaulē, trīs reizes pēc kārtas piedalījies olimpiskajās spēlēs, bet basketbolā tikai vienu reizi sieviešu izlase tur spēlējusi. Vai ir jēga dot naudu privātam basketbola klubam, kurā arvien vairāk un vairāk ir leģionāru, bet rezultāti neuzlabojas. Man šāda rīcība ir šoks, taču tas lieku reizi pierāda vadošo amatpersonu negodīgo attieksmi pret hokeju," uzskata LHF vadītājs.