Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vērtējot priekšlikumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma otrajam lasījumam, nespēja vienoties par terminu "ar partiju saistīta persona", kuras parādīšanās priekšvēlēšanu reklāmā tiktu uzskatīta par administratīvā resursa izmantošanu.
Jurča uzskata, ka gadījumos, ja tas skar politiķu intereses, var vien iedomāties, cik deputāti ir ieinteresēti pieņemt normas, kas kaitētu viņu politiskajai darbībai.
Deputāte Lolita Čigāne (V) bija rosinājusi noteikt, ka "par administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkā uzskatāma arī valsts un pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību, amatpersonu, programmu vai darba reklamēšana medijos par samaksu, ja tā tiek veikta 30 dienu laika posmā pirms vēlēšanām", ja šī reklāma saturiski atspoguļo ar partiju saistītu personu, deputātu kandidātu, ministra vai Ministru prezidenta amata kandidātu vai sniedz informāciju par šo personu darbību.
Savu priekšlikumu bija iesniedzis arī KNAB, kurš vēlējās precizēt, ka "ar politisko partiju saistīta persona ir politiskās partijas izvirzīta persona, kas ir ievēlēta, iecelta vai apstiprināta amatā valsts vai atvasināto publisko personu institūcijās vai tādās kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī politiskās partijas deputātu kandidāts, ministra amata vai Ministru prezidenta amata kandidāts, politiskās partijas amatpersona, partijas biedrs vai persona, kurai ir identificējama un pārbaudāma saistība ar politisko partiju, kā arī persona, kura publiski paziņojusi par atbalstu konkrētajai politiskajai partijai".
Jurča skaidroja, ka jau patlaban likumā ir noteikts administratīvo resursu izmantošanas aizliegums priekšvēlēšanu laikā, taču nav precīza formulējuma, uz kurām personām un kādām konkrēti darbībām tas attiecināms. Patlaban esot "sadūrušies" divi koncepti, kas liedz panākt vienotu viedokli šajā jautājumā.
Līdz 22.oktobrim ir dots laiks jaunu priekšlikumu iesniegšanai, ko KNAB arī darīšot, lai gan pastāvot bažas, ka politiķi mēģinās līdz minimumam sašaurināt aizlieguma robežas.
Tāpat KNAB uzskata, ka par īsu ir noteiktais 30 dienu priekšvēlēšanu termiņš, uz kuru attiektos šis administratīvā resursa izmantošanas aizliegums. Pēc biroja domām, tam vajadzētu darboties visu priekšvēlēšanu periodu.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka atzina, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs, vai stāsies spēkā jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kurš nākamnedēļ ies uz otro lasījumu Saeimā. Viņa norāda, ka likumā pirmo reizi ir piedāvāts salīdzinoši izvērsts regulējums administratīvo resursu problēmai. Pagaidām tiek prognozēts, ka likums varētu tikt pieņemts galīgajā lasījumā līdz 1.janvārim, un tas izskatoties reālistiski, kas nozīmē, ka to varētu sākt izmantot jau nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Turpretim par sankcijām tad deputātiem būtu jāvienojas atsevišķi, sacīja Kažoka.
Kā ziņots, 24.maijā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas nosaka partiju reklamēšanās ierobežojumus pirms vēlēšanām.
Televīzijā politiskās reklāmas būs aizliegtas jau 30 dienas pirms vēlēšanām. Tas tiek pamatots ar vēlmi pasargāt vēlētājus no "smadzeņu skalošanas". Partija bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūtes garu raidlaiku, kuru varēs sadalīt piecu minūšu nogriežņos.
Tāpat likumprojekts paredz, ka arī vēlēšanu dienā partiju birojos varēs saņemt politisko reklāmu materiālus, bet uz ielām tos dalīt gan būs aizliegts. Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā iepriekš atbalstītas vairākas jaunas ieceres, tostarp par kārtību priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās.