Viņš norādīja, ka jau 2012. gada pavasarī Iekšlietu ministrija uzsāka darbu pie grozījumiem likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojekta saskaņošana notiek kopš 2012.gada septembra.
"Ja šis process nenotiks pietiekami operatīvi, un, lai novērstu kādas sabiedrības grupas interešu aizskaršanu, Reformu partija tos Saeimā jau tuvākajā laikā varētu iesniegt kā partijas deputātu iniciatīvu," sacīja R. Kozlovskis.
Likumprojekts paredz, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevarēs vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki un tiktu novērsti likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 15.panta otrajā daļā minētie apstākļi: pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus; pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus; pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, tad pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu.
Savukārt pašvaldība būs tiesīga aizliegt pasākuma norisi, ja tiks konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus. Tādējādi, ņemot vērā arī līdzšinējo Latvijas tiesu praksi, lēmums par pasākuma norises aizliegšanu būs pats radikālākais pulcēšanās brīvības ierobežojums. Vienlaikus ir precizēts, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi.
Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 15.panta ceturto daļu, nosakot, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par minēta likuma 15.panta otrajā daļā minētajiem apdraudējumiem, bet arī atzinumā norāda par likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 15.panta otrajā daļā minēto apstākļu novēršanas iespējām. Minētais pamatojams ar to, ka tiesa ir vairākkārtīgi norādījusi, ka pirms lēmuma pieņemšanas sakarā ar pieteikto pasākumu, pašvaldībai, sadarbojoties ar policiju vai ar citām kompetentām valsts institūcijām, nepieciešams noskaidrot, vai valstij ir iespējams ar saprātīgiem un atbilstošiem līdzekļiem novērst attiecīgos apdraudējumus, tostarp jāizvērtē, kādi ir policijas iestāžu resursi un pieejamie līdzekļi iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētā pasākuma laikā.
Papildus likumprojekts paredz precizēt likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 15.panta otrās daļas 1.punktu, paredzot, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus. Pašvaldībām noteiktā pienākuma apjoms likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 15.panta otrajā daļā netiek mainīts, jo likumprojektā paredzētais grozījums ir redakcionāls.