Komentējot bažas, vai valsts mākslas mantojums nevarētu nonākt privātās rokās, viņa stāstīja, ka topošā muzeja kolekcijai ir bijuši divi finansējuma avoti. Viens ir ABLV banka, un, kamēr nav lemts citādāk, šie darbi ir bankas īpašums. Savukārt otra kolekcijas daļa ir veidota par valsts līdzekļiem, un tā patlaban ir nodota glabāšanā LNMM.
"Saliekot abas šīs kolekcijas kopā, es gribētu teikt, ka neveidojas pilnīgs pārskats, bet veidojas gana labs ieskats laikmetīgās mākslas procesos. Valsts kolekcija paliek valsts īpašums, tas ir pavisam skaidri. Valsts savas kolekcijas var deponēt pēc saviem ieskatiem tur, kur vēlas," uzsvēra Lāce.
Komentējot fonda Mākslai vajag telpu ideju veidot Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēkā, vairāk orientējot kolekciju uz pēckara mākslu un mūsdienu mākslu, Lāce atzina, ka viņu ideja uzrunā.
Taču ir jautājums par finansējumu, jo fondam Mākslai vajag telpu iecere vairāk bāzējas uz ideju panākt, ka to dara valsts. Un tās ir diametrāli pretējas nostādnes.
"Ja valsts kādā brīdī ir gatava uzņemties šādu kultūrpolitisku atbildību, jā, protams, bet ir tikai tas, ka ja mēs runājam par 20.gadsimta otrās puses mākslu, tad mēs runājam par to krājumu, kas praktiski atrodas LNMM rokās, valdījumā un īpašumā," teica Lāce.
Runājot par RTU ēku, viņa norādīja, ka nopietni jāizsver visi aspekti - ēkas, finansējuma un tas, kas veidos kolekcijas pamatu.
Lāce izglītību mākslas vēsturē un zinātnē ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, viņas pētniecisko interešu lokā ir muzeja vēsture. Lāce LNMM strādā kopš 1973.gada - bijusi gide, grafikas kolekcijas glabātāja, zinātniskā sekretāre, direktora vietniece, bet direktores amatā ir kopš 2001.gada. Muzeja direktore ir KM deleģētā eksperte Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, darbojas KM vizuālās mākslas padomē, Latvijas Muzeju padomē. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.