"Premjeram ir pietiekama izpratne par problēmu, viņš zina arī visus ciparus saistībā ar tiešmaksājumiem. Premjers ir patiešām labi sagatavots, un ceram, ka darīs visu iespējamo lauksaimnieku interešu aizstāvībai. Cita lieta, ka iespējama svarīgu jautājumu bloķēšana no veco Eiropas Savienības dalībvalstu puses, tomēr mums ir apziņa, ka darām visu, ko varam," sacīja biedrības Zemnieku saeima vadītāja Maira Dzelzkalēja.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka premjers nedrīkst atkāpties no Latvijas lauksaimnieku prasībām, pretējā gadījumā būtu jāizmanto veto tiesības balsojumā par budžetu.
"Premjeram jāuzstāj uz iepriekšējo prasību kompromisu. Gadījumā, ja Latvijas lauksaimniekiem netiek piedāvāts izdevīgs piedāvājums - 80% no ES vidējā līmeņa un pienācīgs lauku attīstības finansējums -, pieprasām premjeru apsvērt iespēju pielietot veto tiesības budžeta balsojumā," sacīja Treibergs.
Kā ziņots, pirmdien Baltijas valstu lauksaimnieki tikās ar Dombrovski, lai pārrunātu kopīgu nostāju sarunās par ES daudzgadu budžetu.
Tikšanās notika saskaņā ar Baltijas lauksaimnieku organizāciju decembra vidū panākto vienošanos - pirms nākamās Eiropadomes sēdes, kurā 7.februārī tiks skatīts daudzgadu budžets, kopīgi tikties ar visu trīs Baltijas valstu līderiem.
Latvijas zemniekus sarunās pārstāvēja Dzelzkalēja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze.
Lietuvas zemniekus sarunās pārstāvēja Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejus Stančiks un priekšsēdētāja vietnieks Broņus Markausks, savukārt Igauniju - Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētājs Romets Sormuss un Igaunijas Zemnieku federācijas ģenerālsekretārs Kauls Nurms.
Līdzīga tikšanās notika arī pagājušajā nedēļā, kad Tallinā 1.februārī Baltijas lauksaimnieku delegācija tikās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu. Savukārt 15.janvārī notika delegācijas tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Patlaban gan visu trīs valstu politiķi, gan lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas savstarpējās sarunās meklē situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem ES tiešajiem maksājumiem.
Pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Otrdien, 5.februārī, saistībā ar tiešmaksājumiem notiks Baltijas zemnieku akcija Baltijas ceļš, kurā, simbolizējot valstu vienotību, maģistrāles Via Baltica pievadceļos tiks izvietoti 400 ugunskuri.