Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka potenciālais darba devējs profilos var ielūkoties, ja sociālajos medijos ir atrodama informācija, kas ir svarīga, lai pieņemtu lēmumu par kandidāta atbilstību ieņemamajam amatam. "Piemēram, ja ir svarīga nevainojama reputācija, tad darba devējs sociālajos tīklos var pārliecināties, kādu iespaidu par sevi tajos kandidāts atstāj - sociālajos tīklos publicētais neapšaubāmi ietekmē personas reputāciju. Tāpat sociālos tīklus var izmantot, lai pārliecinātos, vai informācija, ko darbinieks pauž savā CV atbilst patiesībai," uzskata R.Lazda.
Uz jautājumu, vai darba intervijā darba devējs var uzdot jautājumus, kas izriet no informācijas, kas pieejama sociālajos tīklos, R.Lazda sacīja, ka drīkst uzdot tikai tādus, kas saistīti tieši ar darba veikšanu. "Tātad iespējas uzdot šādus jautājumus ir diezgan ierobežotas. Bet var, piemēram, pretnostatīt informāciju no CV ar to, ko pretendents raksta publiski (ja šāda pretruna ir) un lūgt pretendentu to komentēt," minēja R.Lazda.
Arī R.Lazda apstiprināja - personāla atlases speciālisti mēdz noskaidrot informāciju par kandidātiem sociālajos tīklos. "Paši kandidāti gan diezgan reti veido savu īpašu, publisku tēlu. Izņēmums ir minētie privātie konsultanti un uzņēmēji," sacīja organizācijas pārstāvis.
"Kā sevi parādīt? Pirmkārt, tas jau būs atkarīgs no profesijas - grāmatvedim un reklāmas speciālistam būs pavisam atšķirīgi veidi, kā sevi pasniegt. Otrkārt, demonstrēt savu lojalitāti profesijai, parādīt, ka profesija tevi tiešām interesē. Nebūtu labi publiski iztirzāt sava iepriekšējā darba devēja trūkumus, jo potenciālais darba devējs padomās - ja jau kritizē iepriekšējo, tad drīz tieši tāpat kritizēs arī mani," sacīja R.Lazda.