Šodien, diskutējot par tiesībsarga institūcijas iekļaušanu Satversmē, Levits pauda, ka tiesībsarga institūcija ir modernas valsts iekārtas sastāvdaļa, kas pastāv aptuveni 70 pasaules valstīs. Šī institūcija nepieder nevienam varas atzaram, tā darbojas patstāvīgi. Institūcijas nostiprināšana Satversmē sniegtu garantijas par tās pastāvēšanu neatkarīgi no politiskās vai finansiālās situācijas.
Tāpat Levits norādīja, ka tiesībsarga institūcijas ierakstīšana Satversmē palīdzētu ombudam veikt savas funkcijas, jo tādējādi "tiktu pacelts institūcijas rangs un tiesībsarga ieteikumiem būtu lielāks svars".
Atbalstu tiesībsarga institūcijas ierakstīšanai Satversmē pauda arī citi darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai locekļi.
Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova atzīmēja, ka ir jādomā par to, kādā formā varētu notiks šāda iekļaušana. Viņa nepiekrīt, ka tiesībsarga institūcija būtu iekļaujama kopā ar Valsts kontroli, jo tas varētu izjaukt sistēmu, līdz ar to tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina atsevišķi.
Diskusijā radies jautājums par to, kā samērot citu neatkarīgu institūciju darbību, proti, kā skaidrot, ka Satversmē varētu tikt nostiprināta tikai viena no tām.
Kā ziņots, tiesībsargs Juris Jansons aicinājis Saeimu Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarības garantijas, uzsverot, ka konstitūcijā iekļautas ombuda institūcijas ir stabilākas un mazāk pakļaujas īslaicīgām politiskām kaislībām.
Jansons 28.janvārī nosūtījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai priekšlikumu Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu "Tiesībsargs", kurā tiktu noteikts tiesībsarga institūcijas tiesiskais statuss, darbības mērķis un neatkarība. Satversmē jau pašlaik līdzīgā veidā ir nostiprināta Valsts kontroles neatkarība.
Vēstulē Jansons minējis, ka, nostiprinot tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarības garantiju konstitūcijā līdzīgi kā daudzās citās demokrātiskās valstīs, ilgtermiņā pastiprinātos sabiedrības uzticība un lojalitāte valstij, mazinātos plaisa starp sabiedrību un valsts varu, kas līdz ar to nostiprinātu demokrātiskas valsts iekārtu.