Mātes mirstība noteikti ir viens no rādītājiem, kas ataino veselības aprūpes organizāciju valstī. Līdz ar to varam secināt, ka ar organizāciju viss nav kārtībā. Vismaz pusē no šiem gadījumiem ietekme ir bijusi sociālajiem apstākļiem, kas ietekmē arī pieejamību reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Te nav viens faktors, bet gan daudzi. Konfidenciālās mātes mirstības analīzes, kuras ziņojums būs oktobrī, ietvaros mēs pirmo reizi uz to paskatīsimies no cita skatpunkta. Mums īstenībā neinteresē, kur tas ir noticis un kurš ārsts to izdarīja vai kāda bija organizācija konkrētajā slimnīcā. Mēs skatāmies no sistēmiskā viedokļa, jo tas, kas notiek vienā slimnīcā, nākamajā dienā var notikt otrā.
Pagājušais gads, kad nomira 12 sieviešu, bija apstākļu sakritība, vai tam ir kāds nopietns iemesls?
Tā noteikti ir apstākļu sakritība. Pagājušā gada sākumā, kad runājām par šo problēmu, jau bija nomirušas trīs sievietes, bet viņas saslima iepriekšējā gadā. Viens gads neraksturo situāciju, bet satrauc tas, ka nav konsekventas tendences uz leju.
Šīs sievietes nenonāk īstajā vietā, kur viņām tiešām var palīdzēt?
Reizēm jā. Ir grūti iedomāties, ka mazā reģionālajā slimnīcā kritiski smagi slima grūtniece varētu saņemt terciāla līmeņa palīdzību. Līdz galam nestrādā arī hospitalizācijas plāns un tie noteikumi, kam kur ir jānonāk.
Tas ir ātrās palīdzības lauciņš?
Ātrā palīdzība jau arī strādā sistēmas ietvaros. Kaut kur ir jābūt pateiktam, ka kritiski slimu pacientu no Daugavas kreisās puses uzreiz jātransportē uz Austrumu slimnīcas sepses klīniku, piemēram.
Tagad tas nav definēts?
Tas ir definēts, bet netiek īsti uzraudzīts. Arī finansēšanas noteikumi ir tādi, kas nemudina... Es nesaku, ka Austrumu slimnīca atsakās uzņemt slimniekus, viņi vienmēr pieņem visus, un tādas [sliktas] pieredzes nav, bet ir jābūt kaut kur pateiktam, ka šim smagi slimajam pacientam nāk līdzi arī finansējums. Pie hospitalizācijas plāna ministrijā tiek strādāts, lai tas tiktu iestrādāts kā reglamentējošs dokuments.
Speciālistu trūkst arī dzemdniecībā. Veselības ministrs sola pārskatīt tarifus. Tas palīdzēs atrisināt darbinieku problēmu?
Tarifu aprēķini šobrīd nav finansiāli pamatoti, algoritmi neiztur nekādu kritiku. Liela daļa veselības aprūpes pakalpojumu ir nepietiekami apmaksāti, bet dzemdniecībā tarifi ir īpaši zemi. Tie pašlaik nosedz 80% no reālajām izmaksām. Lai Dzemdību nams izdzīvotu, mums ir jāattīsta maksas pakalpojumi. Pacienti maksā par ģimenes palātām, subsidējot valsts nesamaksāto daļu. Ja radikāli nekas nemainīsies, dzemdību nodaļas būs spiestas aizvērties nevis tāpēc, ka nevar izpildīt kvalitātes kritērijus, bet tāpēc, ka nebūs ārstu. Arī Dzemdību namam draud apjomu samazināšana.
Visu interviju lasiet piektdienas, 10.jūnija, laikrakstā Diena!
u
VVZ
Piekrītu un!