Jau tuvākajā laikā Neatkarīgo deputātu grupa aicinās uz tikšanos atbildīgās institūcijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu kāda ir fotoradaru ekspluatācijas stratēģija Latvijā, un kādas ir iespējas šobrīd uzlabot neapmierinošo situāciju, kā arī vērsīsies pie atbildīgajām iestādēm, un rosinās iespējami ātri pārvērtēt esošo radaru ekspluatācijas stratēģiju. Deputātus nepārliecina atbildīgo amatpersonu "taisnošanās", kas noliedz radaru koncepta izmantošanu maksimālas peļņas gūšanai. Ieņēmumi no fotoradaru soda naudām iekļauti 2012. gada valsts budžetā, kas paredz šādā veidā gūt vairāk nekā 3,4 miljonus latu, portālu Diena.lv informēja Neatkarīgo deputātu grupa.
"Esam saņēmuši neskaitāmas sūdzība par fotoradaru izvietojumu u.c. problēmām. Radari ir izvietoti vietās, kur to mērķis ir nevis ceļu satiksmes drošības nodrošināšana, bet mēģinājums iegūt iespējami lielāku peļņu. Šāds princips ir nepieņemams," uzsver deputāts Viktors Valainis. "Fotoradaru ekspluatācija nav uzņēmējdarbība, un mēs nepieļausim, ka Latvijā šis drošības līdzeklis tiek pārvērsts par naudas maku," tā deputāts.
Iedzīvotājiem un neatkarīgajiem deputātiem šaubas rada fakts, ka fotoradari bieži atrodas aiz ātrumu ierobežojošām zīmēm, tādējādi neļaujot šoferiem laikus samazināt ātrumu. "Tāpat neizprotama ir prakse fotoradarus izvietot, nevis vietās, kas uzskatāmas par ceļu satiksmei bīstamām un nedrošām, bet gan ļoti drošos ceļu posmos, kur vienīgais ieguvums būtu nevis ceļu satiksmes drošība, bet gan papildus "peļņas" gūšanas iespējas. Iedzīvotāji arī ievērojuši, ka tiek izmantoti dažādi "triki", lai autovadītāji iekristu fotoradaru lamatās – piemēram, īsā ceļa posmā tiek izvietoti uzreiz divi radari utt.," uzskata deputāti. "Mēs neatbalstām ātruma pārkāpējus, tomēr nevajag fotoradaru konceptu pārvērst par farsu, kas vērsts uz represijām. Ir jāatrod kompromiss," uzsver V. Valainis.
Tāpat Neatkarīgie deputāti aicina privāto sadarbības partneri un Iekšlietu ministriju, kas nodrošina radaru ekspluatāciju Latvijā, nekavējoties uzsākt plašu informēšanas kampaņu par radaru darbību un kārtību, atbilstoši kurai tie darbojas. Iedzīvotājiem ir jāizskaidro pēc kādiem principiem tiek ekspluatēti fotoradari. Sadarbības partnera atbildība pret projektu nevar beigties tikai ar radaru iegādi un peļņas gūšanu – uzņēmuma jābūt sociāli atbildīgam, un jānodrošina autotransporta vadītāju informēšanu par nosacījumiem un apstākļiem, kādos var saņemt sodus, un kādas ir iespējas saņemtos sodus apstrīdēt.
"Šobrīd par fotoradaru darbību Latvijā ir ļoti daudz jautājumu, bet diemžēl maz atbilžu," uzsver deputāts Jānis Upenieks. "Visā pasaulē ir pieņemta normāla prakse, ka fotoradari ir nevis represīvs līdzeklis peļņas gūšanai, bet gan audzinoša metode ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai. Latvijā diemžēl jau kārtējo reizi esam sākotnēji labu ieceri pārvērtuši par kārtējo farsu, kas pēc būtības ir pārveidots par savdabīgu valsts kases pildīšanas līdzekli," tā deputāts.