"Tas nav tikai finansu jautājums, bet jautājums par Eiropas Savienības tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti, iekšējo solidaritāti. Tas ir jautājums arī par NATO, jo Grieķija ir organizācijas dalībvalsts. Tas ir arī jautājums par Kipru [..]," pauda Pabriks.
Kā pirmais ir jārisina jautājums, kas notiks ar Grieķijas bankām, norādīja Pabriks. "Pēc būtības grieķiem nav vairāk naudas kā divām dienām," viņš sacīja.
Tāpat deputāts norādīja, ka tagad būs jālemj, vai ES kopumā ir gatava finansiāli un ekonomiski piekāpties grieķu spiedienam, vienlaikus uzsverot, ka "mēs to nevaram atļauties, jo tas sagrauj visus principus uz kuriem balstīta šī savienība". Ir valstis, kas ir īstenojušas taupības pasākumus un panākušas kaut kādu attīstību, viņš sacīja, vēl retoriski vaicājot, kāpēc, piemēram, Latvijas pensionāriem būtu jāatbalsta Grieķijas pensionāri, kuri pensijās saņem 500 - 700 eiro.
Spriežot par situācijas ietekmi uz Latviju, Pabriks nenoliedza, ka valsts varētu izjust negatīvas sekas. "Mūsu gadījumā negatīvi ir tas, ka finansiāli ekonomiskās svārstības turpina negatīvi ietekmēt eiro vai vispārējo ģeopolitisko situāciju. No tā, cik spēcīga vai vāja ir Eiropas Savienība, lielā mērā ir atkarīga ne tikai mūsu saimnieciskā attīstība, bet arī mūsu drošība," viņš skaidroja.
Kā ziņots, referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti. "Par" vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.