Lielbritānijas balsojums Apvienoto Karalisti ir uzvedis uz vienvirziena ceļa, kas to neatgriezeniski ved prom no jebkādas veselīgas turpmākas sadarbības un apdraud ne tikai pašus, bet arī pēckara izveidoto politisko stabilitāti un drošību visā mūsu kontinentā, uzskata politiķis.
Viņaprāt, šī referenduma rezultāts ir piemērs tam, pie kā valsti var novest bezatbildīgs populisms un varas nespēja efektīvi rīkoties situācijā, kurā tiek izšķirts valsts un cilvēku liktenis. Tāpat tas ir apliecinājis, ka referendumā darbojas nevis racionāli, bet emocionāli argumenti. Ir sperts neatgriezenisks solis, kas ir satricinājis Eiropas Savienības (ES) un pēckara Eiropas pamatus, kurus briti paši savulaik cēla, un uzvarētāji šajā situācijā nebūs nevienā no pusēm.
Viņaprāt, jāpievērš uzmanība tam, kā atrast efektīvāko un nesāpīgāko risinājumu, un jāgatavojas pārmaiņām, kas mūs skars ne tikai ģeopolitiskā mērogā, bet arī ekonomiski katru individuāli, it sevišķi mūsu tautiešus Lielbritānijā.
Samērā droši var apgalvot, ka tas būs nopietns sitiens pa Eiropas ekonomiku, kas tuvākajā laikā izpaudīsies nestabilitātē valūtas tirgos un pārmaiņās biznesa vidē. Tiks pārskatīts ES budžets, un varētu samazināties no tā izrietošo investīciju apjoms Latvijā. Jārēķinās, ka pieaugs no Lielbritānijas importēto un uz Lielbritāniju eksportēto preču cenas, jo tās saskarsies ar lielākām administratīvajām barjerām, turklāt izstāšanās ietekmēs arī kapitāla un cilvēku brīvu pārvietošanos ES vienotā tirgus ietvaros, norāda Pabriks.
Viņš uzskata, ka tuvākajā laikā aktivizēsies ES pretinieki un populisti, kas centīsies sabiedrībā radušos mulsuma brīdi izmantot savā labā un aktualizēt līdzīgus soļus arī savās valstīs. Lielbritānijas aiziešana vājinās savienību, un, skatoties nākotnes perspektīvā, ļoti iespējams, ka valstis, kuras šobrīd vēlas lielāku ietekmi svarīgu lēmumu pieņemšanā, varētu veikt līdzīgu gājienu. Tajā pašā laikā arī Lielbritānijā ar referendumu vēl nekas nav beidzies, jo aktualizēsies jautājums par atkārtotu Skotijas atdalīšanos no Apvienotās Karalistes, kas ir skaidri definējusi vēlmi palikt Eiropas Savienībā arī turpmāk, tāpat neskaidra ir Ziemeļīrijas nākotne.
Jāatceras, ka neskatoties uz šī rīta rezultātiem, referendumam ir tikai rekomendējošs raksturs, līdz ar to valdībai ir tiesības to nepieņemt, taču šajā gadījumā tā būs politiska pašnāvība. Uzskatu, ka šī brīža valdībai savu varu vajadzētu zaudēt kā vienā, tā otrā gadījumā, jo referenduma rezultātu var uzskatīt par neuzticības balsojumu Deividam Kameronam, kurš lielā mērā ir atbildīgs par visu, kas Lielbritāniju noveda līdz “Brexit”, skaidro Pabriks.