Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja: "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 energoefektivitātei ir ļoti nozīmīga vieta. Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais energoapgādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas risku samazināšanas veids, vienlaicīgi radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi."
Viņš uzsvēra, ka energoefektivitātei ir jākļūst par horizontālu starpnozaru politikas mērķi, iekļaujot to citās politikas jomās, piemēram, reģionālajā un pilsētu attīstībā, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības politikā.
"Energoefektivitātes pasākumi ir arī būtisks Nacionālās industriālās politikas īstenošanas instruments, jo paaugstina mūsu uzņēmēju produktivitāti, ceļ konkurētspēju un iedzīvotāju kopējo labklājību. Lai samazinātu iedzīvotāju un uzņēmēju izmaksas par enerģiju, energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Nacionālajā attīstības plānā kopumā ir iezīmēti 870 miljoni latu nākamajam septiņu gadu plānošanas periodam," sacīja D.Pavļuts.
Direktīva izstrādāta ar mērķi līdz 2020.gadam nodrošināt 20 % ietaupījumu no Eiropas Savienības primārās enerģijas patēriņa un panākt turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī pēc 2020. gada.
Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Per Karlsens konferences laikā uzsvēra: "Pēdējo 20 gadu laikā sadarbība starp Dāniju un Latviju ir ievērojami stiprinājusies. Dānijas pieredze māca, ka, veicot energoefektivitātes pasākumus visās tautsaimniecības nozarēs, var ietaupīt gan finanšu līdzekļus, gan enerģiju, tādējādi samazinot arī klimata izmaiņas pasaulē".
Direktīva paredz gan dalībvalstīm obligāti veicamus pasākumus, gan arī ieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanai. Uzsverot publiskā sektora nozīmi energoefektivitātes paaugstināšanā, kā viens no obligāti veicamajiem pasākumiem, dalībvalstīm noteikta prasība katru gadu renovēt 3 % no kopējā valstij piederošo un izmantojamo ēku platības.
Lai nodrošinātu enerģijas resursu efektīvu izmantošanu, jaunajā energoefektivitātes direktīvā noteikta prasība dalībvalstīm līdz 2015.gada 31.decembrim veikt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu.
Liela vērība jaunajā energoefektivitātes direktīvā ir pievērsta enerģijas - elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, karstā ūdens - uzskaites pilnveidošanai un patērētāju informēšanai. Dalībvalstīm būs pēc iespējas jānodrošina, ka patērētāju norēķini par enerģiju notiek, ņemot vērā enerģijas skaitītāju rādījumus, tostarp arī siltuma skaitītāju rādījumus, tādā veidā veicinot patēriņa regulēšanu. Ēkās, kurās nevar tehniski nodrošināt siltuma skaitītāju uzstādīšanu, jāizmanto individuālie siltummaksas sadalītāji. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka rēķinu informācija ir precīza, pamatojoties uz faktisko patēriņu, kā arī enerģijas lietotājiem būtu iespēja viegli piekļūt papildinformācijai par sava patēriņa vēsturi. Tādējādi patērētājiem tiks nodrošināta iespēja sekot līdzi saviem individuālā enerģijas patēriņa paradumiem, kas varētu motivēt efektīvāku enerģijas lietošanu.
Konference tika organizēta ar mērķi informēt Latvijas sabiedrību, pašvaldības un rūpniecības nozari par jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par energoefektivitāti (2012/27/ES) prasībām industriālajiem uzņēmumiem un sabiedriskajām ēkām, kas nosaka pienākumus veikt pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai ne tikai enerģijas gala patēriņa saņēmējiem, bet arī uzņēmumiem, kas ražo enerģiju un piedalās tās sadalē.