Rēzeknes mērs: Latgalei vajag reālu atbalsta programmu, nevis solījumus

Painteresējaties KĀ!!!dzīvo pats mērs un viņa ģimene.Tā ir vietejā Ala Kapones klana darbība Rēzeknē!

Uz priekšu, Aleksandr Bartaševič! Beidziet tukši muldēt un dariet ko lietas labā!

Latgales iedzīvotāji, par ko balsojāt no tiem arī prasiet labklājību un darba vietas! Īstenībā, Latgale ir spilgts apliecinājums SC mazspējai strādāt!

Cik jau miljoni/miljardi ES naudu tur iztērēti - neskaitāmi un pilnīgi kā pa reni, jo neko nav devis, jāsecina, ka pa lielam nozagts. Tagad nav kauna nākt un turpināt prasīt, pamatojot ar sen tur nedzīvojošu iedzīvotāju interesēm???

Kā tur bija ar tiem Rīgas dzeltenajiem busiem Rēzeknē- cik tur naudas kādam SC pietuvinātajam ieripo kabatā...

Normunds Grostiņš: Latgales autonomijas politekonomiskais pamatojums 1985. gada februārī Grenlande izstājās no Eiropas Savienības. Ieguvusi autonomiju Dānijas Karalistes sastāvā, šī 2175 000 kvadrātkilometru. lielā teritorija, kurā mierīgi ietilptu 33 Latvijas Republikas, sarīkoja referendumu un pamāja ardievas Briseles birokrātiem. Vai tāpēc Dānija dzīvo sliktāk? Manuprāt – dzīvo labāk, jo cilvēki var demokrātiski aizstāvēt savas intereses pret Briseles diktātu. Rezultātā ES ar šo valsti rēķinās un Dānija saņemto (nevis tikai solīto) eirofondu ziņā ir viena no ES līdervalstīm. Ja Latvijas demokrātija kādreiz sasniegs Skandināvijas demokrātijas līmeni, arī Latvijas tautas dzīves līmenis jūtami uzlabosies. Bet iesākumā fakti: 2003. gada referendumā par dalību ES abos Latgales centros, Daugavpilī un Rēzeknē vēlētāju vairākums noraidīja dalību Eiropas Savienībā. Kopš tā laika Latgale kā dalības maksu ES ir samaksājusi vairāk, nekā saņēmusi pretī. Kā zināms, dārgie eirostandarti bija un ir jāievieš visiem, dalības maksu ES jāmaksā visiem vienādi, bet ap 80 % saņemto eirofondu paliek Rīgā un tās tuvumā. Izstājoties no ES, Latgale būtu plusā jau nākamajā rītā, jo dalības maksas miljoni paliktu pašu rīcībā. Turklāt Latgales uzņēmējiem strauji uzlabotos konkurētspēja, jo vairs nebūtu jāievieš pilnīgi visi dārgie un bieži visai muļķīgie eirostandarti. Tas, protams, radītu jaunas darba vietas. Starp citu, 75 % muitas ienākumu, ko dod robeža ar Krieviju, arī pa taisno nonāk Briseles kasē. Arī tie ir daudzi miljoni latu. Autonomija paredz iespēju veidot patstāvīgu muitas politiku. Iegūstot tiesības uz patstāvīgu nodokļu politiku un iespēju noteikt nodokļu atvieglojumus, autonomas Latgales saimnieciskā dzīve ātri atkoptos no Rīgas un Briseles diktāta postošajām sekām. Tagad cilvēki no Latgales ekonomiskajām grūtībām spiesti bēgt uz Rīgu vai ārzemēm. Valda milzīgs bezdarbs, Latgaliešu valodai Latvijā pat jācīnās par oficiālu atzīšanu. Rīgas un Briseles birokrātijai Latgale jau ilgi ir tikai slaucama govs. Latgales problēmas tiek augstprātīgi ignorētas. Kur izeja? Latgalei jāpaceļ galva un jāliek sevi cienīt. Autonomija pēc Dānijas parauga būtu efektīvs risinājums.