"Vērtēsim ievēlēto prezidentu Trampu pēc viņa darbiem un nevis pēc tā, ko viņš ir teicies vēlēšanu kampaņā, jo, man šķiet, ka vēlēšanu kampaņā viņš ļoti daudz ko sarunāja, balstoties uz taktiskiem apsvērumiem. Viņš pilnīgi skaidri sevi pozicionēja, pretnostatot politiskajai elitei, Vašingtonai," teica Riekstiņš un piebilda, ka arī viens no Trampa kampaņas laikā bieži redzētiem plakātiem bija "Klusējošais vairākums ir ar Trampu" - viņš radīja sajūtu, ka vairākums tiešām nav apmierināti ar līdzšinējo politiku.
Viens no tematiem, kas ar bažām sadzirdēts Baltijas reģionā, ir Trampa izteikumi, ka ASV varētu vairs līdzšinējā apjomā nenodrošināt maksājumus NATO kopīgai aizsardzībai. Riekstiņš uzsvēra, ka temats par katras NATO valsts ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā nav pēdējo gadu temats. NATO dibināšanas līguma trešajā paragrāfā uzlikts par pienākumu katrai NATO dalībvalstij pašai rūpēties par savas valsts aizsardzības stiprināšanu. ASV amatpersonas jau ilgstoši vērušas Eiropas valstu uzmanību, ka tām jāiegulda vairāk. ASV apmaksā pat 75% no NATO aizsardzības kopējiem izdevumiem un Amerikas iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem - var rasties leģitīms jautājums, kāpēc viņiem par to maksāt.
"Tramps, es domāju, savā vēlēšanu kampaņā par šo tēmu izteicās daudz, daudz skarbāk," vērtēja Riekstiņš.
Savukārt temats par to, ka Eiropas teritorijā vairs nav sagaidāmi lieli apdraudējumi, mainījies pēc Krievijas uzdarbošanās Ukrainā, līdz ar ko vairākas Eiropas valstis, tostarp Polija, apņēmušās aizsardzībā ieguldīt vairāk.
NATO kopīgos lēmumos 2% valsts budžeta tēriņus paredzēt aizsardzībai ir iezīmēts kā slieknis, kuru sasniedzot, valsts demonstrē, ka "mēs esam nopietni par savām un kopējās aizsardzības interesēm". Tāpēc Latvijai vajadzētu saglabāt plānu tieši šāda budžeta apjoma novirzīšanu aizsardzībai 2018. gadā, un tas nebūtu jādara ātrāk. Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors skaidroja, ka šajā jautājumā nav runa tikai par naudas piešķiršanu nozarei, bet arī par racionālu šo līdzekļu izmantošanu. Latvijas lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu no NATO amatpersonu puses atzīts par pareizu.
"Svarīgi, ka mēs parādām, ka mēs turamies pie saviem solījumiem. Tas ir tas, ko Latvija pēdējos gados ir parādījusi," pauda Riekstiņš.
Tramps, kurš savā priekšvēlēšanu kampaņā kā biznesmenis izteicies "let's make a deal" ("Īstenosim darījumu"), pasakot "kāpēc mums jāiet palīgā tiem, kuri paši nerūpējas par savu aizsardzību?" Taču Latvijai šajā jautājumā nav, ko pārmest, jo aizsardzības budžeta plāns tiks īstenots, pauda kādreizējais vēstnieks.