Ministrs atzina, ka ES tiešām nonākusi zināmās krustcelēs un esot pilnīgi skaidrs, ka daudzas problēmas akumulējušās jau gadiem ilgi, tostarp iekšēji un ārēji. Ir arī tādas problēmas, kuru risināšanā varbūt varēja darīt kaut ko citādi un kaut ko ietekmēt. Tomēr esot arī tādas, kuras ir tīri objektīvas.
"Ja runājam par iekšējām problēmām, redzu vismaz trīs lielus izaicinājumus ES. Pirmkārt, Latvijai esot turpat 12 gadus ES sastāvā, skaidri redzams, ka ES galvenā problēma ir pati ES pārvaldības sistēma. Sevišķi tajās jomās, kas parasti ir vairāk piederīgas nacionālai valstij, - vienota valūta, pārvietošanās telpa jeb Šengenas zona," viņš sacīja.
Rinkēvičs skaidroja, ka šajos konkrētajos gadījumos mēs līdz galam neesam ieviesuši visu nepieciešamo. Tam par iemeslu varot minēt dažādos kompromisus un iebildumus pret tiem mehānismiem un instrumentiem, kas eirozonu un Šengenas zonu tiešām padarītu efektīvas.
"Atcerēsimies, savulaik 2008.gada krīze parādīja, ka neveram paļauties tikai uz nacionālo valstu mehānismiem. Esam pieredzējuši Grieķijas parāda veidošanu un statistikas kļūdas. Arī to, ka faktiski nebija banku regulatora. Vēl gan būs daudzas diskusijas par to, ko darīt ar nodokļu sistēmu," viņš sacīja. Ministrs arī norādīja, ka pagaidām par to nerunājam, jo saskaramies ar migrācijas krīzi, bet nākotnē par to būs jārunā.
Tāpat esot jādomā par finanšu un ekonomikas savienību. "Ir tā saucamais piecu prezidentu ziņojums. Par to vēl šajā gadā paredzamas diskusijas Eiropadomē. Tiek arī runāts par to, ka vajadzētu izveidot eirozonas samitu mehānismu un eirozonas pārvaldības mehānismu," uzskata politiķis.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā, kas notika sarunas ar Lielbritāniju par kompromisu panākšanu, jāņem vērā eirozonā neiekļauto valstu intereses un tiesības. "Saprotiet, šī pārvaldības lieta, arī tā dēvētā divu vai vairāk ātrumu Eiropa būs jautājums tuvāko gadu dienaskārtībā," sacīja ministrs.
Kā otru nozīmīgo jautājumu Rinkēvičs minēja migrāciju un cīņu ar terorismu. Tas arī esot viens no eksistenciālā jautājuma lokiem, jo savā ziņā pati migrācija jau ir izaicinājums. Bet tā arī parādījusi to, cik ļoti ES austrumos un rietumos atšķiras mentalitāte.
"Diemžēl politiķi dažviet Rietumeiropā, Austrumeiropā un Centrāleiropā tā vietā, lai viens otru vairāk uzklausītu un meklētu risinājumus, nodarbojas ar absolūti nepieņemamu un nevajadzīgu retoriku. Šie jautājumi - migrācijas problēma, ārējo robežu apsardzība, vienota ES robežapsardzības un krasta apsardzes dienesta izveide, kā arī atpakaļuzņemšana - arī būs vieni no būtiskākajiem ES dienaskārtības jautājumiem," atzina Rinkēvičs.
Viņš arī sacīja, ka tikpat būtisks ir jautājumus, ko šogad sacīs Lielbritānijas vēlētāji. "Ja tie sacīs "jā" vārdu palikšanai ES, viena vai otra no pieminētajām lietām tiešām būtu risināma," sacīja ministrs, norādot, ka Lielbritānija ir bijusi ļoti laba partnere un sabiedrotā daudzu ES un NATO jautājumu risināšanā.
"Es tiešām vēlētos redzēt, ka šī valsts paliek ES sastāvā, tādēļ bijām gatavi meklēt kompromisus, kas varbūt ne vienmēr ir tādi, kas līdz galam apmierinātu arī Latviju, sevišķi ar sociālajiem pabalstiem un brīvo pārvietošanos saistītajos jautājumos. Mēs esam gatavi meklēt kompromisus, ievērojot principus," apliecināja politiķis.