RPP: Svētkos nesodīsim, ja alkoholu prot lietot skaisti

Fragments no intervijas:

Šīs nedēļas beigās svinēsim Līgo svētkus. Šie svētki parasti tiek raksturoti kā likumsargiem viens no karstākajiem darba periodiem. Vai esat sagatavojušies?

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad Rīgas pašvaldības policija kopā ar Valsts policiju darbosies pēc īpaša plāna, lai maksimāli novērstu pārkāpumus un nelaimes gadījumus. 

Jāņos tradicionāli tiek lietots alus. Vai kontrolēsiet, lai tas nenotiek sabiedriskās vietās tur, kur tas nav īpaši paredzēts?

Kā mēs visi zinām, alkohols un tā lietošana mūsu valstī nav pasludināti ārpus likuma. Ir noteikta kārtība, kur un kā to drīkst darīt. Arī īpašos svētkos. Jau šobrīd ir zināms, ka bez lielākās svinību vietas Krastmalā Līgo svētkos būs īpašas svinību vietas arī pilsētas mikrorajonos, kur, protams, mēs sekosim kārtības ievērošanai. Protams, ja kāds izdomās iekurt ugunskuru daudzdzīvokļu māju pagalmā un skaļi svinēt, tādējādi traucējot apkārtējos, visticamāk, ieradīsies policija un šos svētkus "sabojās".

Visam ir savas robežas gan no likuma, kad paša cilvēka sapratnes viedokļa. Katrā ziņā mēs neesam tagad sev noteikuši mērķi svētku dienās braukāt pa pilsētu un meklēt ikvienu, kurš lieto alkoholu tur, kur tas nav atļauts, lai viņu sodītu. Ja cilvēks to prot darīt skaisti, netraucēt citus un neapkaunot pats sevi – kāpēc viņam to liegt. Taču, ja svētkus pārvērš lielā alkohola patērēšanā, kas beigās apdraud apkārtējos un arī pašu – tādu rīcību mēs neļausim.

Par satiksmi. Redzēts, ka nereti arī pašvaldības policija iesaistās iereibušu autovadītāju aizturēšanā. Taču mēdz grēkot arī motorolleru un velosipēdu vadītāji... Vai šajā jomā arī plānojat īpašāku kontroli?

Patiesībā par lielu nožēlu mums ik dienas nākas aizturēt kādu iereibušu autovadītāju, motorollera vadītāju vai riteņbraucēju. Speciāli mēs nekontrolējam šo jomu, tomēr, ja ekipāža redz, ka cilvēks neadekvāti pārvietojas, noteikti pārbauda iemeslu. Tomēr varu pabrīdināt – iespēju robežās arī svētku dienās mēs pievērsīsim vairāk uzmanības arī satiksmes dalībniekiem un aizdomu gadījumā noteikti pārbaudīsim, vai nav lietots alkohols. Garajām atpūtas dienām mums ir nodrošināts pietiekams cilvēkresursu daudzums, lai nodrošinātu mierīgu un saprātīgu svinēšanu.

Kāds ir šādas cilvēku rīcības iemesls?

Ja mēģinām novērtēt no morālā viedokļa – tas ir tiesiskais nihilisms. Tā ir katra cilvēka attieksme pret sevi un apkārtējiem – nepieķer vienu divas reizes – rodas nesodāmības sajūta, taču vienlaikus cilvēks nepadomā, ka bez svešas mantas un savas veselības apdraudēšanas viņš apdraud arī citus cilvēkus. Es nereti pieminu velosipēdistu kritiskās masas braucienu pa pilsētas ielām – nesaprotamu iemeslu dēļ tajā brīdī vairs neeksistē ne ceļa zīmes, ne pārējie satiksmes dalībnieki, ne gājēji. It kā neviens likums viņiem neeksistētu. Tā ir ļoti nepareiza attieksme pret drošību.

Un tomēr – vai, kopumā ņemot, mūsu sabiedrība kļuvusi saprātīgāka?

Protams! Ja salīdzinām ar laiku pirms desmit gadiem, toreiz izpratne par labu atpūtu lielākajai daļai asociējās ar neiztrūkstošu alkohola lietošanu. Šodien rīdzinieki, tajā skaitā lielākā daļa jauniešu, prot brīvo laiku pavadīt saturīgi. Ir izveidojusies savādāka attieksme pret svētkiem. Ja alkoholu lieto, lielākā daļa tomēr to nepārvērš nodzeršanās procesā. Un tas mūs priecē, jo līdz ar to ir mazāk gan pārkāpumu, gan nelaimes gadījumu.

Visu interviju lasiet otrdienas, 20. jūnija, avīzē Diena!