Skolotāju algu reformas ačgārnības

Fragments no intervijas:

Pedagogu atalgojuma sistēmas reforma tik ilgi apspriesta un kalkulēta, ka labticīgs vērotājs, kā saka, no malas vienkārši nesaprot, kā varēja izveidoties situācija, kad nu ir tik daudz neskaidrību par to, kāpēc skolotāju algas dienā bankas kontos ieskaitītās summas nu izraisa tik daudz neizpratnes.

Mēs kā arodbiedrība vēl pirms konkrēto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas norādījām uz virkni nepilnību. Mēs tā arī teicām: ja jūs mūsu iebildumus ignorējat, tad paši rudenī, kad skolotāji atbilstoši jaunajam modelim saņems pirmās algas, varēsiet pārliecināties, kuram bija taisnība. Un te nu mēs esam... Mēs arī saprotam, ka tik vērienīgu reformu gadījumā droši vien grūti pavisam iztikt bez zemūdens akmeņiem, tomēr negaidījām, ka problēmas būs tik lielas. Proti, trīs gadus rēķina, rēķina, pavasarī ministrs pasaka, ka viss jau «ekseļa tabulās» ir savadīts, ka vēl tikai jāpārliecinās, cik korekti aprēķini funkcionē, bet beigās 1,7 miljoni no deviņiem paliek pāri. Tad kā ir jārēķina...

Paskaidrojiet par šiem skaitļiem sīkāk.

Valsts mērķdotācija četriem mēnešiem ir 9 miljoni eiro. Tad, kad mērķdotāciju septembra beigās sadalīja, izrādījās, ka no 9 miljoniem 1,7 miljoni nav sadalīti. Esot kļūda aprēķinos! Un ko dara Izglītības un zinātnes ministrija? Viņi viltīgi šos 1,7 miljonus "iepakoja" tā, lai tie aiziet uzturēšanas izdevumu segšanai. Un tas notiek, zinot, ka neatrisinātas palikušas atalgojuma problēmas virknei pedagogu grupu. Tad atdod šos 1,7 miljonus šīm grupām, nevis novirzi kaut kam pavisam citam! Jau tāpēc vien kādam ministrijā tas krēsls ir jāzaudē vai citādi jāsaņem atbilstošs sods. Klāt neesmu stāvējusi, tomēr varu pieļaut, ka kaut ko nezināja ministrs un viņa birojs, bet bez Izglītības departamenta ziņas nu gan nekas tāds nevarēja notikt.

Ministrijas skaidrojumu es sapratu tā – tās neskaidrības par konkrētajiem "cipariem" esot saistītas ar to, ka viena skolotāju kvalifikācijas pakāpju sistēma, atbilstoši kurai iepriekš maksātas piemaksas, ir beigusies, savukārt pie jaunās vēl tiek strādāts. Vienkārši sakot, jāpaciešas, ir pārejas periods.

Algu samazinājumu, par ko dzirdam pedagogu sūdzības, ļoti ietekmēja kaut kas cits – ka ļoti radikāli tika mainīta proporcija "skolēnu skaits – pedagogs". Iepriekš, piemēram, Rīgas pilsētā bija 10,3 bērni uz pedagogu, nu ir 16,5. Un tā ir arī citās pašvaldībās.

Kvalitātes pakāpes ir atsevišķs stāsts. Uz šodienu ir piecas pedagoga profesionālās darbības novērtējuma pakāpes. Par trijām no tām pedagogi saņem piemaksu pie algas, un agrāk ņēma vērā visu darba apjomu, tagad maksā tikai par kontaktstundām, par daļu no darba. Lai gan tad, kad cilvēks pretendēja uz konkrēto pakāpi, vērtēja taču visu viņa darba apjomu... Tur bija pat tik traģikomiski, ka pārejas noteikumos tā arī bija uzrakstīts – mēs mainām pakāpju finansēšanas sistēmu, lai ietaupītu budžeta līdzekļus. Būtu tur ministrijā kaut padomājuši, ko raksta, ne tik klaji... Nu jā, un nu plāns ir veidot jaunu kārtību, jaunus kritērijus, ko mēs kā arodbiedrība principā visnotaļ atbalstām. Sistēma ir jāpārskata kaut vai tāpēc, ka no piecām divas – pirmā un otrā – ir tādas, par kurām nekad piemaksas nav dotas un nav plānots dot, attiecīgi – kāda tām jēga? Bet problēma ir tā, ka nav skaidrs, kad šī jaunā kārtība būs, – darba grupa ir tikai sanākusi uz pirmo sēdi.

Citiem vārdiem sakot, šajā – jaunu kvalitātes pakāpju – aspektā pedagogi ir lielās gaidīšanas režīmā.

Tur ir vēl citas ačgārnības. Iedomāsimies, ka pedagogs ir izdomājis, ka grib sev kvalitātes pakāpi. Spēkā esošie noteikumi paredzēja, ka cilvēks var pieteikties līdz 5. septembrim. Savukārt ministrija 5. jūlijā pielēma – ja tu neesi pieteicies līdz 31. maijam, tad tuvākajos divos gados, līdz 2018. gadam, tu pieteikties nevarēsi. Tas ir kaut kas unikāls – pielemt ar atpakaļejošu datumu. Ciniski sakot, tad būtu vismaz 5. jūlijā pielēmuši, ka pieteikšanās gala termiņš ir 7. jūlijs, bet nē – 31. maijs. Vai mums tagad skolotāji ir jāsūta kaut kādos pareģošanas kursos, lai viņi var iedomāties, kas ministrijai ienāks prātā?

Vēl ministrijas skaidrojumā es nolasīju pieņēmumu, ka pie neskaidrībām par jaunajām algām varētu būt vainojamas arī pašvaldības, kuras naudu pārdala tālāk.

Ar pašvaldībām ir tā, ka, sākot ar šo mācību gadu, divus gadus tās varēs pārdalīt daļu no valsts mērķdotācijas, ko tās saņem.

Desmit procentus no summas.

Jā, no kopējā apjoma. Vēl tās var pārdalīt direktoru algu fondu (12%), atbalsta personālam fondu (6%) un t. s. papildu pienākumu fondu (13,5%). Mērķis – lai šo divu gadu laikā pašvaldības sakārto savu skolu tīklu. Savukārt tas, ko mēs redzam, ir – daļā skolu ir uzlabojumi, bet daļā – kur ir bērnu skaita samazinājumi vai pat tādu nav – nepietiek naudas, lai varētu īstenot visu apmācības procesu. Un, vienkāršoti izsakoties, pašvaldība atņem naudu lielajai skolai, lai mazā varētu nodrošināt procesu.

Nu, lūk. Un rezultātā t. s. lielajā skolā kādam samazinās alga.

Tā var būt, jā. Tāpēc pie mums, arodbiedrībā, vēršas skolu vadītāji, kuri saka: ministrijā man teica, ka iedota ir summa X, bet reāli ir cita, kur palika starpība? Bet, klausieties, var saprast arī pašvaldības. Es pat neizslēdzu, ka būs tādas pašvaldības, kuras, redzot, ka kādiem pedagogiem ir algu samazinājumi, naudu pat piemetīs no sava budžeta, jo galu galā tuvojas arī pašvaldību vēlēšanas utt. Rezultātā pieļauju, ka daļa pedagogu var nesaprast, vai valsts iedotās naudas aspektā viņiem ir samazinājums vai nav, jo pašvaldības, piemēram, Rīgā, Pierīgā u. c., pieliks no savas naudas.

Visu interviju lasiet trešdienas, 19. oktobra, avīzē Diena!