Streļčenoks vakar paziņoja, ka KNAB līdz gada beigām, visticamāk, izbeigs tā dēvētās oligarhu lietas daļu, ko savulaik prokuratūra nodeva birojam papildu izmeklēšanai. Streļčenoks minēja, ka pierādījumu apjoms bijis nepietiekošs. Tāpat viņš norādīja, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Strīķe.
Strīķe, komentējot Streļčenoka paziņojumu, norādīja, ka kriminālprocess tika sākts neilgi pirms tam, kad KNAB vadības grožus pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķes skatījumā tagad Streļčenoks atzīst savu nespēju organizēt sarežģītu un nozīmīgu lietu izmeklēšanu.
Strīķe apgalvoja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada KNAB šefs Strīķei un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tagad ir acīmredzami, kā interesēs viņš strādājis visus šos piecus gadus, izteicās Strīķe. Lūgta precizēt, kā interesēs tad strādājis Streļčenoks, bijusī KNAB amatpersona atbildēja, ka uzvārdus varot meklēt konkrētajā lietā. Viņa arī norādīja, ka Streļčenoks savās neveiksmēs vienmēr vaino citus - tajā skaitā esošos un bijušos KNAB darbiniekus, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļus.
Streļčenoks vakar žurnālistiem paziņoja, ka jau vairākkārt runājis ar izmeklētāju un jau sākotnēji bijusi informācija, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai šo procesu "tā attīstītu". Kā sapratis Streļčenoks, šo lietu esot bijis "uzspiests veikt". Šī lieta bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma tika atlaista Saeima.
KNAB priekšnieks norādīja, ka lēmums par lietas izbeigšanu nav saistāms ar viņa nevirzīšanu konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, turklāt izmeklētājs savos lēmumos ir neatkarīgs un tur KNAB priekšniekam nav tiesību jaukties. Streļčenoks arī solīja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu būšot publisks.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. Tāpat KNAB 2011.gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva, un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.
KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču pērn septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Aināru Šleseru.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.
Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.
Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.
Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem - izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos - prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šo kriminālprocesa daļu saskaņā ar Streļčenoka teikto birojs, visticamāk, līdz gada beigām izbeigs.