«Atbildīgs» avots Eiropas Savienības vadošajās institūcijās Liepājas metalurga sakarā laikrakstam Dienas Biznesssūdzas, ka Latvijā amatpersonām «nav skaidrs, kas ir un kas nav atļauts» valstij, sniedzot atbalstu savam uzņēmumam.
«Nesaprotošā» Ungārija jau pirms kāda laika šķīrās no savas nacionālās aviokompānijas Malev, kuru glāba Ungārijas valdība, bet Eiropas Savienība paziņoja, ka šī glābšana ir «nelikumīgs valsts atbalsts». Un Ungārija bija spiesta likvidēt savu nacionālo aviokompāniju, kaut arī negribēja to darīt. Kā redzams, Eiropas Savienības ietvaros valstu valdībām ir ļoti ierobežotas tiesības lemt par to, vai kāda nozare vai uzņēmums valstij ir vajadzīgi. Viss ir pakļauts ES politikai, principiem, kuri bieži vien ir atkarīgi no Briseles ierēdņu traktējuma.
Arī pret Latviju Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu, pieļaujot, ka nacionālā aviokompānija airBaltic no valsts ir nelikumīgi saņēmusi 100 miljonus latu. Mums pašiem nav tiesību lemt, ir vai nav mums vajadzīga sava nacionālā aviokompānija, to lemj Brisele, vai mums ir kādas tiesības ar to rīkoties.
Ļoti iespējams, ka mums nāksies atvadīties no Liepājas metalurga nevis tāpēc, ka mēs negribētu, ka šāda rūpnīca mums Latvijā ir, bet tāpēc, ka Eiropas Savienība mums neļauj saglabāt šo rūpnīcu.
Protams, teorētiski Eiropas Savienībā visiem ir vienādas iespējas piesaistīt privātus investorus vienas vai otras rūpnīcas attīstībai. Taču patiesība ir tā, ka elementāra mēroga dēļ neapšaubāmi, teiksim, Francijas uzņēmumam ir pavisam citas iespējas piesaistīt 100 miljonus eiro nekā Latvijas. Francijā ir lielas iespējas finansēt uzņēmumus, piesaistot vietējo kapitālu. Latvijā tādu nav. Latvija līdzīgā situācijā ir atkarīga no ārvalstu banku vai investoru labvēlības. Savukārt, ja valdība nolemj glābt uzņēmumu pati, tas no ES puses var tikt traktēts kā nelikumīgs valsts atbalsts un «konkurences kropļošana».
Šāda Eiropas Savienības politika ir izdevīga transnacionālajām korporācijām un lielajām ES dalībvalstīm. Mazajām dalībvalstīm, kā redzams, tā var nozīmēt pat piespiedu savas valsts uzņēmumu likvidāciju.
Šobrīd lielu diskusiju izsauc eiro ieviešana, kas nozīmē atteikšanos no savas nacionālās valūtas - vēl viena savas valsts instrumenta un iespējas likvidāciju. Taču visa Eiropas Savienības politika ir uzbūvēta, vispār nerēķinoties ar tādu vienību kā atsevišķa valsts. Latvenergo sadalīšana neatbilst Latvijas ekonomiskajām interesēm un nav pamatota tādā mērogā kā Latvija. Taču tagad darba kārtībā jau tiek virzīta tā saucamā Eiropas 4. dzelzceļa pakete, kas paredz Latvijas dzelzceļa sadalīšanu, kas varbūt ir kaut kādas konkurētspējas, bet noteikti ne Latvijas konkurētspējas interesēs.
Eiropas Savienība dod Latvijai fondus plātnīšu ielām un spēļu laukumiņiem, bet lielos uzņēmumus spiež sadalīt vai aizvērt.