Točs: Skolotājs ir jāciena. Kā?

Ir gadījies būt Dānijā un priecāties par skolotāju pašapziņu, atraisītību, viņu materiālo nodrošinātību.Apmēram puse no skolotājiem pat pamatskolā ir vīrieši. Visi pedagogi smaidoši, labvēlīgi.Daudz ceļo. Nav arī nicinošās sabiedrības attieksmes, ko pie mums komentāros lasīt var visai bieži.

Ir tāds teiciens „garām”. Garām, Toča kungs. Šodien pirmajā klasē sēdošais skolēns tikai pēc apmēram 20 vai 23 gadiem būs intelektuāli nobriedis celt, vadīt, balstīt, veidot gaišo nākotni. Padomājiet taču loģiski, kāda velna pēc politiķim nedomāt par šodienu, bet rūpēties par laiku, kad viņa vairs nebūs ! Nauda valstij ir tik cik viņa ir ! Jābūt trakam, lai to pašu mazumu izmestu vējā. Ar nodokļu maksātāju naudu vajag apieties taupīgi ! Atskatieties ! Kādi plukatnieki būtu mūsu deviņdesmito gadu premjeri, ministri, Saeimas deputāti, daudzie ierēdņi, viņiem tuvu stāvošie daži pašmāju un daudzie citmāju miljonāri. Latvija būtu Valsts bez savas spožās elites ! Tā būtu nožēlojama nabagmāja. Inovatīvam ministram svarīgas ir pirmās simts dienas, nevis aizkapa simts gadi !

staļina ubagu banda. Oranžie taču ir stāļina ideju mantinieki, tie, kurus likvidēja Tečere. Naudu nedod. Nauda ir jānopelna!!!!! Naturālā saimniecībā var iztikt bez naudas, uz turieni ubagiem ceļš.

Ļoti labs un vajadzīgs raksts. Pēc visām konsolidācijām daudzi vadošajās aprindās vairs neuzdrošinās runāt par naudu. Somijā, piemēram, 90-to gadu banku krīzi uzskata par nopietnu lūzuma punktu gan valsts attīstībā kopumā, gan konkrēti izglītība sistēmā, jo tas ļāva pārskatīt prioritātes un deva atziņu, ka izglītība ir vienīgais, kas var dot valsts izaugsmi. Tā laika lēmumu augļus mēs tagad redzam. Bet kas ir mainījies Latvijā pēc 2008. gada krīzes? Ir tukši vārdi kaut kādu stratēģiju formātā, kas nekonkrētības dēļ nekad netiek ieviesti dzīvē. Politiķi kā tādi salmi ūdenī peld uz to pusi, kur nu vējš papūš (to sevišķi varēja redzēt pēdējā referenduma sakarā, kad visi ar to vien nodarbojās kā risināja integrācijas jautājumus. Pat Ķīlis, kas savā slavenajā runā trīs valodās pauda, ka ir citi, svarīgāki, mērķi, pēc tam visu uzmanību pārcēla uz sabiedrības saliedētības jautājumiem). Tāpēc ir vajadzīgi, ka kāds atgādina mums par to, kas ir svarīgi. Paldies autoram.

Pag, pag vēl nesen Latgales kontrobandisti ar putām uz lūpām bļāva par ļauno valdību/Saeimu utt kas redz viņiem ''biznesu'' nogrieza...Tad liela daļa viņus aizstāvēja... NU NEVAR GRIBĒT PĪPĒT CIGARETES NO KRIEVIJAS, LIET BĀKĀ KRIEVIJAS LĒTĀKO BENZĪNU UN GAIDĪT KA LV SKOLOTĀJIEM BŪS ALGAS KĀ DĀNIJĀ...COME ON

Pētījumi tiešām rāda, ka latvijas jauniešiem izglītība ir švaka un īpaši grūti viņiem iet ar teksta izpratni (lasi: spēju mācīties pastāvīgi). Un tagad jautājums: ja tā vienkārši ņemsim un pacelsim to algu, izglītības līmenis tā vienkārši uzlabosies? Vai arī nekaitētu tomēr atcerēties, ka maz maksā lielākajai daļai cilvēku, ieskaitot tās ļoti daudzās mammas, kas pēc darba kopā ar bērniem pilda mājas darbu, jo atvase neko nav sapratusi?

Toča k-gs, papētiet lūdzu Izglītības ministrijas budžetu - kur paliek tie miljoni? Šajā semestrī Stradiņu universitātē atskaītiti kāda trešā daļa jauno censoņu, pēc šī pusgada vēl tikpat daudz. Paliks labija ja trešdaļa no studentiem kas iestājās augstskolā. Un ne jau tāpēc, ka jaunieši negribētu studēt medicīnu, vienkārši viņu izglītības līmenis ir ĻOTI zems! Te mēs redzam lētās, bezmaksas izglītības patieso seju. It kā sekmīgi skolēni, pat teicamnieki, nav derīgi augstskolai. Pētījumi rāda, ka Latvijā ir viena no vājākām izglītībām Eiropā. To netieši/tieši pierāda arī valsts atpalikušais ekonomiskais stāvoklis. Bet izglītība var būt arī eksportprece, kā tas ir Stradiņu universitātes gadījumā, kā tas ir US, UK un Austrālijas, kā arī citu valstu labās pieredzes gadījumā. Arī igauņi ar Tartu pierāda, ka izglītība var būt ar lielu pievienoto vērtību un ir eksportprece. Diemžel kamēr valsti vadīs cilvēki, kuri redz Latvijas eksportspēju TIKAI apaļkoksnē un viss pārējais ir mazvērtīgs, tikmēr mēs esam un būsim ziemeļu "banānrepublika"! Kamēr to mežu nenogāzīs, laikam domāšana valstsvīriem nemainīsies! Kvalitatīvas lietas maksā dārgi, labdarība un misijas ir laba lieta, bet tās nevar būt sistēmas pamats. PS. Attīstītākajā Eiropas daļā skolotāji ir vieni no labāk apmakstajām profesijām, jo saprot, ka tikai izglītota sabiedrība spēs veidot bagātu valsti! Mēs turpinām štancēt baltos vergus ES plantatoriem. Varbūt tāds ir dots uzdevums valdībai? Budžets izglītībai nav mazs,tikai kur tas paliek? Iegulst ierēdņu Spānijas villās vai Dakāras rallijā? Tikai kāds tam visam sakars ar izglītību?

Skolotāja vidējā alga Dānijā ir 60 000 eiro gadā, Latvijā - 6000 eiro gadā. Dānija ir priekšā Latvijai, tur nav divu domu. Bet vai tiešām Latvija atpaliek no Dānija 10x? Tas nevarētu būt. Tad jādomā - kur paliek starpība - ierēdņu algās, kur vēl?

Savā laikā pazinu vienu skolotāju - pedagoģijas zinātņu doktoru, kas savu grādu bija ieguvis atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā, un viņa alga bija tāda pat, kā citiem skolotājiem ar tādu pašu slodzi, kuri augstskolu beiguši padomju laikā bez kādiem zinātniskajiem grādiem.

Par Ļēņinu autors ir kļūdījies, jo tajos gados tika iznīcināta inteleģence, garīdzniecība - gan garīgi, gan fiziski.

Latvijas Izglītības fonds un Latvijas Avīze izsludina konkursu „Jaunais skolotājs” Konkursa „Jaunais skolotājs” mērķis – popularizēt jauno skolotāju pirmo darba gadu pieredzi, noskaidrot skolotāju un skolēnu savstarpējo attieksmi un cieņu. Konkursa uzdevumi: - noteikt populārākos jaunos skolotājus, kuri aizvadījuši skolā pirmos divus darba gadus; - iepazīstināt ar jauno skolotāju darba pieredzi, problēmām; - motivēt skolēnus iesaistīties jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā; - paaugstināt skolotāja prestižu. Pieteikumu konkursam var iesniegt klases kolektīvi, individuāli skolēns, skolēnu vecāki, skolotāji, arī rajona un pilsētas izglītības pārvalde vai departaments, nevalstiskas organizācijas, arī jaunais skolotājs, norādot uz aizvadīto darba gadu pieredzi; Pieteikuma anketas aizlīmētās aploksnēs var sūtīt pa pastu: „Latvijas Avīze”, Rīga, Dzirnavu iela 21, LV-1010 ar norādi „Konkurss „Jaunais skolotājs”. Anketu var arī aizpildīt „Latvijas Avīzes” mājas lapā www.la.lv, Vēstules un pieteikums jāsūta līdz 30. aprīlim (pasta zīmogs). Uzvarētājus paziņos līdz 2012.gada 20. maijam. Konkursu vērtē konkursa komisija 5 cilvēku sastāvā – trīs izvirza LA , divus Fonds. Pirmajā kārtā tiks vērtēt visi pieteikumi. Otrajā kārtā izvirzīs desmit iespējamos pretendentus, kuri būs saņēmuši lielāko punktu skaitu. Trešajā kārtā atklātā sanāksmē no konkursa desmit pretendentiem, kuri otrajā kārtā ieguvuši lielāko punktu skaitu, apspriešanas gaitā izvirza “Jaunais skolotājs” balvas ieguvēja kandidatūru. Pieci “Jaunais skolotājs” konkursa laureāti saņem Latvijas Avīzes un Latvijas Izglītības fonda Atzinības rakstu un piemiņas balvas. Divi “Jaunais skolotājs” konkursa uzvarētāji katrs saņem Latvijas Izglītības fonda stipendiju 500,00 (pieci simti) latu.