"Lai arī kāds gribētu skaitīt kaut kādus atsevišķu novadu ciparus vai vēl kaut ko, es nedomāju, ka tas rezultāts Latvijas mērogā ir pārliecinošs. Es uzskatu šo jautājumu par noņemtu, bet ir integrācijas lietas - jāskatās kādā veidā valsts politiku nedaudz mainīt, padarīt reālistiskāku," pauž Jūrmalas mērs.
G.Truksnis atzīst, ka ir piepildījušās viņa prognozes par jūrmalnieku aktivitāti un arī šāds balsojuma rezultāts bijis gaidāms. Jūrmalā par krievu valodu kā otru valsts valodu balsojuši 32,79% balstiesīgo, savukārt pret - 66,78% balstiesīgo jūrmalnieku. "Tas, protams, ir atkarīgs no katras pilsētas situācijas un katras pilsētas iedzīvotāju sastāva, bet principā tas tā aptuveni varētu būt, tas bija gaidāms," saka mērs.
"Es pilsētā nekur nemanīju šo milzīgo spriedzi sabiedrībā, ar kuru pēdējās nedēļas laikā sākās katrs televīzijas raidījums. Ir zināmas bažas, bet, ja mēs paši skandinam par milzīgu spriedzi, tad mēs viņu radam caur medijiem," kritisks ir G.Truksnis, kurš uzskata, ka šādus jautājumus vajadzētu uztvert mierīgāk, pragmatiskāk un pašiem nevajadzētu liet eļļu ugunī.
Taujāts par to, kas būtu darāms, lai nepieļautu šādas aktivitātes arī nākotnē, G.Truksnis, uzsver, ka pilsoņiem jābūt par sevi pārliecinātiem un ar savu pārliecību - tad nevajadzēšot baidīties no šādām lietām.
"Pie mums ir demokrātija un, protams, ka demokrātija kādreiz aiziet tālu absurdos un mums ir jālemj un jāizsakās par absurdām lietām. Demokrātija ir, katrs pilsonis var ierosināt diskusiju, var ierosināt visādas iniciatīvas par nulles pilsonības variantiem un vēl citām lietās, bet tās ir pilsoņu tiesības. Lai cilvēki dara, tāpat tas atbalsts būs tik cik viņš būs, jo pilsoņi nav dumji. Mēs nedaudz grēkojam un grēko arī mediji," saka G.Truksnis.