Tabulas lejasgalā kopā ar Rumāniju (95) un Bulgāriju (95) ir ar Latvija, kurā aizvadītajā gadā bija 94 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, un lai sasniegtu ES vidējo rādītāju (51,5) bojā gājušo skaitam uz mūsu valsts ceļiem ir jāsamazinās aptuveni divas reizes.
Iespējams, ka statistikas mīļotājiem, skatoties uz procentiem, var rasties iespaids, ka esam veikuši ko nozīmīgu, lai izbēgtu no pēdējās vietas, tomēr nepārslavēsim sevi. Jā, 11% samazinājums salīdzinājumā ar 2014. gadu un 15% samazinājums salīdzinājumā ar 2010. gadu ir pozitīvi vērtējams, tomēr ir dažādi neprognozējami faktori, kas izraisa nelaimes gadījumus, piemēram, laika apstākļi, tādēļ uzskatīt, ka samazinājuma iemesls ir tikai atbildīgo institūciju intensīvais darbs, būtu tuvredzīgi.
Mūsu ziemeļu kaimiņiem satiksmē bojāgājušo skaits 2014. gadā uz miljonu bija 59 cilvēki, bet 2015. gadā – 50 satiksmes dalībnieki. Tas ir kā vidēji ES, tātad arī mūsu reģionā, mērķtiecīgi uzlabojot infrastruktūru, īstenojot ātruma kontroli un uzlabojot braukšanas kultūru, iespējams nodrošināt vidējos Eiropas mēroga rezultātus. Nav taču, piemēram, melnais ledus divreiz biežāk, un sniegs divreiz vairāk tieši Latvijā! Arī lietuviešiem statistika ir nedaudz iepriecinošāka – tur 82 bojāgājušie!
Nebūtu patiesi apgalvot, ka Latvijā ministriju un pašvaldību līmenī netiek strādāts, lai satiksmes drošību uzlabotu. Stacionārie fotoradaru kļūst par Latvijas ikdienu, un to uzstādīšana patiesi bīstamās vietās ir svarīga satiksmes drošībai, atšķirībā no radaru seriāla pirmās sezonas, kad galvenais mērķis bija naudas iekasēšana no autovadītājiem.
Ir skaidrs – lai tuvākajā laikā sasniegtu ES vidējo līmeni satiksmes drošības ziņā, ar tradicionālajiem līdzekļiem nepietiek. Arī ievērojams finansējuma palielinājums nav prognozējams, tādēļ īpaši svarīgi ir rūpīgi izvērtēt un gudri ieguldīt pieejamo finansējumu. Tā ES transporta komisāre Violeta Bulca uzsver, ka "tehnoloģijas un inovācijas tiek arvien vairāk izmantotas, lai nākotnē uzlabotu drošību uz ceļiem". Šobrīd aktuālākās inovācijas ir saistītas ar transporta līdzekļu automatizāciju un savietojamību, kas nozīmē arī divvirzienu sakaru izveidi starp transporta līdzekli un ceļu infrastruktūru. Latvijā tā būtu kaut vai "gudro luksoforu" ieviešana, kuri cikls ir atkarīgs no transporta plūsmas. Daudzās Eiropas valstīs tā vairs sen nav inovācija, bet ir ikdiena. Citas sistēmas ļautu automašīnām informēt vienai otru, piemēram, par iespējamu sadursmi, iebraucot nepārredzamā krustojumā. Latvijā būtu nepieciešams apvienot valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju spēkus, lai vismaz panāktu Igauniju. Tālu priekšā ir pirmais trijnieks – Malta (26), Zviedrija (27) un Nīderlande (28). Ja vērtējam Zviedriju, tad tas ir vairāk nekā 30 gadus valstī īstenotas satiksmes drošības programmas rezultāts, kura nesen modernizēta jaunā valsts programmā Zero vision, tātad Zviedrijas mērķis ir 0 bojāgājušie uz valsts ceļiem. Savukārt Nīderlandē, ņemot vērā lielo riteņbraucēju skaitu, ir piemērota infrastruktūra, senas satiksmes drošības tradīcijas un izkopta tolerance satiksme dalībnieku vidū.
Nav kāda īpašā ES statistika. Ir satiksmes drošība katrā no dalībvalstīm, un ES šajā gadījumā ir tikai grozs, kurā dalībvalstu rādītāji tiek apkopoti, tātad nav arī kāda īpaša ES satiksmes drošība. Svarīgākie uzdevumi, kurus nosauc ES transporta komisāre ir satiksmes noteikumu ievērošanas nodrošināšana, infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana, kā arī izglītošanas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Latvijas gadījumā vēl gribētos nosaukt inovatīvos risinājumus ceļu satiksmes drošības stiprināšanā.