Pēdējos mēnešos arvien pieaudzis arī Krievijas spiediens uz ES Austrumu Partnerības valstīm, īpaši Ukrainu, Moldovu un Armēniju, kas novembra Viļņas Austrumu Partnerības samitā bija plānojušas būtiski padziļināt attiecības ar ES. Ukrainai tika piemērotas nepamatotas muitas kontroles, Moldovas vīni atzīti par neatbilstošiem Krievijas veselības standartiem, Armēnijai paaugstinātas gāzes cenas. Erevāna spiedienam padevās, un 3. septembrī paziņoja, ka pievienosies Krievijas muitas savienībai, tādējādi atsakoties no Asociācijas nolīguma ar ES, ko bija plānojusi parafēt novembra Viļņas samitā. Īsas tikšanās laikā ar Putinu Armēnijas prezidents bija spiests aizslaucīt nebūtībā trīs gadu darbu pie sarunu galda ar ES. Lietuva, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, asi nosodīja Krievijas rīcību un izdarīto spiedienu. Ilgi nebija jāgaida, līdz Krievija arī pašai Lietuvai piemēroja pastiprinātas muitas kontroles. Šobrīd situācijas risināšanā iesaistījusies arī Eiropas Komisija.
Krievija līdz šim nav arī vilcinājusies izmantot visu savu nemilitāro ieroču arsenālu, lai stiprinātu savu ietekmi. Latvijā skolēni tiek vervēti dalībai militārās nometnēs, tiek intensīvi atbalstīti krievvalodīgo kopienas centieni apdraudēt Latvijas suverenitāti, organizējot t.s. "nepilsoņu kongresus", veicinātas citādas politiskas aktivitātes, kurās nereti piedalās augsta ranga Latvijas amatpersonas un pat EP deputāti. Latvija šobrīd vēl vairāk pietuvinājusies Eiropas valstu kodolam, tomēr mēs nesasniegsim nevienu no uzstādītajiem mērķiem, ja ļausim netraucēti savā valstī rīkoties citas valsts pārstāvjiem, kuru mērķis ir Krievijas varas stiprināšana, izmantojot Latviju kā logu uz Eiropu.
Šobrīd ES un Krievijas attiecības regulē Partnerības un sadarbības nolīgums, kas tika noslēgts 1994. gadā - laikā, kad Latvijā vēl atradās Krievijas armija. Sarunas par jaunu līgumu aizsākās jau 2008. gadā un turpinās joprojām. Tiesa, es tās nesauktu par pilnvērtīgam sarunām, jo Krieviju patiesi interesē galvenokārt bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību. Arī pirmie mēneši pēc Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā pierādījuši, ka Kremlis nevēlas pakļauties starptautiskiem noteikumiem un saistībām. Tādēļ Eiropas Komisija šobrīd ir vērsusies pret Krieviju PTO saistībā ar importētajiem transporta līdzekļiem nepamatoti uzliktajām nodevām. Visi šie notikumi uzskatāmi norāda uz nepieciešamību pārskatīt ES nostāju pret Krieviju, jo tā acīmredzot nevēlas visaptverošu, detalizētu un tiesiski saistošu partnerības līgumu. Eiropai nepieciešami uzticami un paredzami partneri, kuri ir ieinteresēti sadarboties uz abpusēja izdevīguma pamatiem, taču šobrīd pastāv šaubas par patiesajām Krievijas interesēm.