"ASV karavīru atrašanās uz mūsu zemes ir simboliski svarīga, sniedzot signālu sabiedrībai par mūsu sabiedroto klātbūtni," sarunā ar vēstnieci sacīja Vējonis.
Amatpersonas apsprieda arī Latvijas aizsardzības budžetu, ko līdz 2018.gadam pakāpeniski nolemts palielināt, sasniedzot 2% no IKP līmeni. Atzinīgi novērtējot šādu Latvijas soli, Petita uzsvēra, ka tas sūtīs spēcīgu un pozitīvu signālu sabiedrotajiem NATO.
Notikumi Ukrainā ir pierādījuši arī nepieciešamību stiprināt stratēģiskās komunikācijas spējas, uzsvēra Vējonis. Gatavību tam apliecina NATO STRATCOM izcilības centra atvēršana Rīgā, kā arī ES Stratēģiskās komunikācijas Rīcības plāns. Vējonis izteica vēlēšanos sadarboties žurnālistikas, tostarp pētnieciskās žurnālistikas un krievvalodīgās mediju telpas nostiprināšanas, jomā, ko pozitīvi atzīmēja arī jaunā ASV vēstniece.
Ņemot vērā pret Krieviju vērsto sankciju efektu, Valsts prezidents aicināja stiprināt ASV un Latvijas ekonomisko sadarbību. Šajā jomā Petita izcēla ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) nozīmi, lai radītu jaunas darbvietas un ekonomiskās iespējas.
Tāpat pašreizējās Eiropas ģeopolitiskās situācijas kontekstā Vējonis atgādināja par nepieciešamību stiprināt enerģētisko drošību, īpaši infrastruktūras attīstīšanu, funkcionējošu iekšējo enerģētikas tirgus izveidi un piegāžu avotu diversifikāciju. Vējonis norādīja uz potenciālu veidot ciešāku divpusējo un reģionālo sadarbību ar ASV enerģētikas jomā.
Šodien notika arī Dānijas vēstnieka Hansa Braska un Ķīnas vēstnieka Huana Juna akreditācija.
Vējonis izteica pateicību par Dānijas aktīvo ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā Baltijā, tostarp biežo dalību NATO gaisa patrulēšanas operācijā, kā arī piedalīšanos starptautiskās militārās mācībās Latvijā. Kā svarīgu Dānijas un Ziemeļvalstu ieguldījumu Valsts prezidents atzīmēja arī palīdzību Mediju ekselences centra veidošanā, kura uzdevums būtu žurnālistu apmācība.
Ķīnas vēstnieka Juna akreditācijas laikā amatpersonas apsprieda abu valstu ekonomisko sadarbību un iespējas to paplašināt. Valsts prezidents akcentēja nesen pavērto ceļu pārtikas produktu eksportam uz Ķīnu, kā arī izteica aicinājumu Ķīnai investēt Latvijas transporta infrastruktūrā.
Amatpersonas pārrunāja tālākas perspektīvas "16+1" premjeru sadarbības formātā, kur iesaistīti Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu premjeri. Vējonis apliecināja Latvijas gatavību uzņemties koordinatora lomu transporta un loģistikas jautājumos. Tāpat viņš norādīja, ka Rīgas izdevīgā atrašanās vieta varētu piesaistīt daudzu Ķīnas lidsabiedrību interesi, kuras vēlas paplašināt savu darbību reģionā. Sarunā tika apspriestas arī iespējas palielināt tūristu plūsmu starp abām valstīm, kā arī veicināt sadarbību izglītības un kultūras jomā.