Jau kopš migrācijas krīzes sākuma Vējonis ir uzsvēris, ka ES ārējās robežas stiprināšana, cilvēku kontrabandas apkarošana, efektīva atgriešanas politika un palīdzība krīzes skartajiem reģioniem ir būtiski uzdevumi, lai mazinātu nelegālās migrācijas plūsmu uz Eiropas valstīm, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme.
Viņa skaidroja prezidenta nostāju, ka 18.marta ES vienošanās ar Turciju ir svarīgs solis, lai sasniegtu šos mērķus. Būtiskākais, lai valstis, kas iesaistītas vienošanās praktiskajā izpildē - Grieķija un Turcija - spētu efektīvi pildīt tās nosacījumus.
Strādājot pie turpmākiem migrācijas krīzes risinājumiem un nostiprinot ES dienvidu robežu, Valsts prezidents aicinājis pielikt visas pūles, lai sakārtotu Latvijas austrumu robežu.
Latvijas austrumu robežas nostiprināšana ir Latvijas un visas ES drošības jautājums, norādījis prezidents. Viņš jau vairākkārt uzsvēris, ka Latvijai ir jābūt gatavai, lai mūsu valsts austrumu robeža nekļūtu par jaunu migrācijas ceļu uz Eiropu, tādēļ iesaistītajām institūcijām koordinēti jādod lielāks ieguldījums austrumu robežas sakārtošanā.
Bažas par iespējamu migrācijas plūsmas palielināšanos rodas saistībā ar tā sauktā Balkānu ceļa slēgšanu un ES-Turcijas vienošanos par bēgļu nosūtīšanu atpakaļ uz Turciju, uzskata Vējonis, kurš arī atgādināja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropadomē valdību vadītāji vienojās, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību jauniem bēgļu ceļiem. "Jāveic visi nepieciešamie priekšdarbi, lai iespējamās problēmas mūs nepārsteidz nesagatavotus," akcentēja prezidents.
"Ne Latvija, ne arī ES nebija gatava šādai migrācijas krīzei, tāpēc skaidrojošais darbs migrācijas jautājumos krīzes sākumposmā nav bijis pietiekams. Tomēr jāatzīmē, ka līdz ar konkrēta patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna izstrādi komunikācija ir uzlabojusies," sacīja Vējonis, skaidrojot, ka migrācijas krīzi iespējams risināt tikai ar ES dalībvalstu kopīgu rīcību.
Lai veidotu labāku komunikāciju Latvijā, būtiski, lai ES līmenī tiktu panākti lēmumi, kas ļauj efektīvi kontrolēt migrācijas krīzi, piemēram, nesenā ES-Turcijas vienošanās, norādīja prezidents.
Jau vēstīts, ka ES un Turcija piektdien noslēdza pretrunīgi vērtēto vienošanos par nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu pāri Egejas jūrai.
Saskaņā ar to Grieķijai jānosūta atpakaļ uz Turciju visi imigranti, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tās salās, šķērsojot Egejas jūru.
Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Turcija uzņems atpakaļ no Grieķijas. Šādā veidā ES uzņems ne vairāk kā 72 000 imigrantu.
Lai palīdzētu īstenot vienošanos, Grieķijā ieradīsies aptuveni 2300 eksperti, tostarp drošības un imigrācijas dienestu amatpersonas un tulki.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijai valstī esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai.
Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trīs miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.
ES un Turcijas jaunā vienošanās tiek vērtēta pretrunīgi. Kamēr vieni tajā saskata nozīmīgu soli pretī bēgļu krīzes risināšanai, citi to kritizē par nehumānu attieksmi pret bēgļiem.