Vēstnieks Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikācijā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017" atminas, ka, gatavojoties Varšavas samitam, norisinājās ievērojami spraigas aizkulišu diskusijas par to, kura NATO valsts uzņemsies vadošo lomu katrā no četrām austrumu flanga valstīm.
"Izkristalizējoties ziņai par Vācijas "vadošās valsts" funkciju uzņemšanos Lietuvā un Lielbritānijas - Igaunijā, Kanāda piekrita uzņemties šo būtisko lomu Latvijā," atgādināja Lieģis.
Vēstnieks atminējās, ka bija brīži, kad šķita, ka šo lomu Latvijā varētu uzņemties ASV, bet tika pieņemts lēmums, ka ASV būs Polijas "vadošā valsts". Līdz ar to, ņemot vērā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saistīto nenoteiktību un Trampa neprognozējamo ASV administrācijas pārņemšanu šā gada janvārī, vēstniekam šķiet, ka Latvija pilnīgi noteikti nav zaudētāja, Kanādai kļūstot par tās "vadošo valsti".
LETA jau vēstīja, ka 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Pēc Spānijas lēmuma iekļauties NATO kaujas grupā Latvijā šī grupa ir pilnībā noformēta. Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija.
Kanādai atturēšanas misija Eiropā, tostarp arī Latvijā, trīs gadu periodā izmaksās 348,6 miljonus Kanādas dolāru jeb aptuveni 245 miljonus eiro.
Kanādas spēki Latvijā sāks ierasties šī gada pavasarī.
Esma Mierīga von Pārliecināta
nav nekāda manna
Varbūts Varžacs