"Turpmāk par banku problēmām atbildība būs jāuzņemas pašam finanšu sektoram, pirmkārt jau akcionāriem, investoriem, kā arī lielajiem noguldītājiem virs 100 000 eiro (70 280 latiem), lai maksimāli samazinātu nepieciešamību banku krīzēs izmantot nodokļu maksātāju resursus. Vienošanās par šo priekšlikumu ir nozīmīgs solis banku savienības izveides virzienā, kuras mērķis ir stiprināt ES finanšu sistēmu," norāda Vilks.
Jau ziņots, ka finanšu ministri ceturtdien panāca vienošanos par jauniem noteikumiem, lai slogu par nākotnes banku glābšanām pārnestu no nodokļu maksātājiem uz finanšu sektoru, tādējādi cenšoties mazināt sabiedrības neapmierinātību ar pēdējo gadu laikā pieredzētajām vērienīgajām glābšanas programmām.
Šie pasākumi, ko vēl nepieciešams apstiprināt Eiropas Parlamentam (EP), paredzēs zaudējumus vispirms uzņemties banku īpašniekiem un obligāciju turētājiem, bet tikai pēc tam noguldītājiem ar vairāk nekā 100 000 eiro.
"Mūsu mērķis ir panākt kopīgu politisko nostāju visā Eiropā, lai mūsu nodokļu maksātājiem vairs nav jāuzņemas šis slogs," norādīja Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans.
Viņš pavēstīja, ka valdībām vairs nenāksies glābt bankas, kas ir "pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt", jo šī vienošanās izbeigs "burvju loku", kas lika valstīm iesaistīties un glābt finanšu kompānijas, lai novērstu banku sistēmas sabrukumu.
Šī vienošanās panākta tieši pirms ES dalībvalstu līderu samita, kurā paredzēts atrisināt vēl vienu krīzes radīto problēmu - strauju jauniešu bezdarba pieaugumu.
Svarīgākais vienošanās jautājums bija, kuram vajadzētu segt izdevumus bankas sabrukuma gadījumā un kādas valdībām var būt manevrēšanas iespējas, lai lemtu par glābšanas stratēģiju.
Ierosinātie noteikumi paredz, ka valsts līdzekļi banku glābšanai būs ļauti tikai ārkārtas gadījumos pēc minimāla zaudējumu apjoma, kas būs vienāds ar 8% no kopējām saistībām.
ES prezidējošā valsts Īrija cer, ka jauno noteikumu apstiprināšana tiks pabeigta, vēlākais, līdz nākamā gada sākumam un spēkā stāsies no 2018.gada.