Jau ziņots, ka piektdien Rīgas jūras līcī no krasta atlūza un Rīgas jūras līci tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem, pēc sākotnējās informācijas, atradās 223. Izsaukumi saņemti ap plkst.12.30 un situāciju bīstamu padarīja tas, ka, pūšot krasta vējam, ledus gabali ar visiem cilvēkiem tika pūsti dziļāk iekšā Rīgas jūras līcī. Pārsvarā uz atlūzušajiem ledus gabaliem atradās zemledus makšķernieki.
Viņš uzskata, ka atbilstošākais mehānisms būtu līdzīgs kāds ir Latvijas kaimiņvalstīs, proti, pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem nosaka ledusbīstamības periodu. Ja šajā periodā vai konkrētajās dienās cilvēki kāptu uz ledus, tad par šādu rīcību iestātos administratīvā atbildība, piemēram, naudas sods.
"Pēc Lieldienām, es domāju, ka mēs sarīkosim kopīgu sanāksmi ar visiem šajā glābšanas operācijā iesaistītajiem dienestiem un mēģināsim rast kādu risinājumu un priekšlikumus. Situācija ar katru gadu paliek arvien draudošāka. Mēs apkoposim citu valstu pieredzi, būs mums priekšlikumi un, visticamāk, mēs iekšlietu ministrijai tos iesniegsim. Tas nav normāli, ka milzīgi resursi tiek tērēti tikai tādēļ, ka cilvēki var atļauties savu hobiju īstenot jebkurā laikā un vietā," uzsvēra Āboliņš.
Kā uzskata VUGD priekšnieks, var no cilvēkiem piedzīt zaudējumus, taču mācība nebūs, kamēr nebūs ierobežotu kāpšana uz ledus. Visticamāk, lielākais stimuls būtu administratīvais sods ar visām izrietošajām sekām, proti, cilvēks nonāks sodāmo personu datu bāzē un būs spiests maksāt administratīvo sodu. Droši vien ar pārkāpēju ķeršanu būtu jānodarbojas pašvaldības policijai vai Valsts policijai, norādīja Āboliņš.
Lai arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dažādiem pārkāpumiem ir paredzēts arī arests, Āboliņš domā, ka arests cilvēkus neatturētu no kāpšanas uz ledus. To apliecina kūlas dedzināšana, kaut arī par šo pārkāpumu likums paredz "pasēdēšanu aiz restēm". "Par kūlu visi pasmejas un dedzina tālāk, jo tur cilvēks nomet [sērkociņu] un laižās lapās. Taču ledus kāpējus būtu vieglāk pieķert nekā kūlas dedzinātājus," piebilda Āboliņš.
VUGD šefs gan prognozē, ka normatīvo aktu izmaiņu ieviešana būs sarežģīts process, jo pret sodiem iebildīs makšķernieku nevalstiskās organizācijas, kas uzskatīs, ka tā ir cilvēku brīvības ierobežošana, jo neļauj nodarboties ar hobiju.
Āboliņš arī atzīmēja, ka piektdien "visādi varēja sanākt", jo laika apstākļi glābšanas operācijai nebija labvēlīgi, turklāt dienesta laivas ir atbilstošas iekšējiem ūdeņiem, nevis operācijām jūrā. "Mēs tā uz riska robežas balansējot veicām to glābšanu," uzsvēra VUGD priekšnieks.
Piektdienas glābšanas operācijā bija iesaistīti arī Rīgas brīvostas kuģi. Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA teica, ka operācijas izdevumi noteikti tiks aprēķināti un tas varētu notikt nākamnedēļ, taču maz ticams, ka izdevumus segtu izglābtie makšķernieki.
Arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Airis Rikveilis aģentūrai LETA pastāstīja, ka precīzi aprēķini vēl nav veikti, taču bruņotajiem spēkiem vakardienas glābšanas operācija izmaksājusi vairākus tūkstošus latu. Viņš gan atzīst, ka tiesiska pamatojuma iztērētās naudas piedziņai nav, taču risinājumus kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus ir nepieciešams meklēt.
Savukārt zemledus makšķernieks Juris Bleiders, kurš Talsos rīkojis arī šī sporta veida čempionātu, Latvijas radio nenoliedza, ka sodu sistēmu varētu ieviest. Viņš pats nav apdrošināts un uzskata, ka lielākā daļa arī nepadrošinās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas glābšanas dienesta komandieris Valdis Dzērve uzskata, ka ir jābūt sodu sistēmai, lai valstij nebūtu jāmaksā par to, ka cilvēki neuzmanīgi riskē ar savu dzīvību. Pat par spīti tam, ka ir bijuši brīdinājumi, ziņo radio.
Makšķernieku asociācijas vadītājs Alvis Birkobs radio skaidroja, ka sarunas par sodiem rit jau gadiem. Savulaik Padomju savienībā par glābšanas saņemšanu bija jāmaksā 70 rubļu. Arī tagad vajadzētu ieviest divas iespējas: vai nu makšķernieks ir apdrošināts, vai arī maksā par izdevumiem.
Latvijas radio vēsta, ka nav precīzi aprēķināts, cik izmaksāja glābšanas darbi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par vienas autocisternas izmantošanu publiskos pasākumos iekasē 106 latus. Glābšanas darbos abās pludmalēs tika izmantotas septiņas autocisternas. Glābšanas operācijā piedalījās ap 30 cilvēku un padsmits laivas, arī divi velkoņi un viens ledlauzis. Abās pludmalēs arī glābšanas darbus nodrošināja helihopters. Glābšanas darbi katrā vietā ilga no divām līdz četrām stundām.
Glābšanas darbos piedalījās gan glābēji, gan pašvaldības policija, arī nacionālie bruņotie spēki. Glābējiem tā bija brīvdiena.
(ziņa papildināta ar O.Āboliņa komentāru)