Iepriekšējie vēsturiskie atradumi liecināja, ka Priedaines apkārtne apdzīvota vismaz pirms 5000 gadu — kad tagadējā Priedaines kāpu josla veidoja plašās Babītes lagūnas ziemeļu krastu. Toreiz jūras līmenis bija aptuveni par 2 metriem augstāks nekā mūsdienās, un tagadējo Spilves un Babītes pļavu vietā bija jūras lagūna. Senie iedzīvotāji savus mājokļus cēla lagūnas krastā uz smilšu strēles starp lagūnu un jūru. Savukārt viņu atstātie atkritumi uzkrājās lagūnas piekrastes joslā, kur mitros apstākļos materiāls labi saglabājies līdz pat mūsdienām un arheologiem sniedz plašu informāciju par seno zvejnieku dzīvesveidu.
Pētījumos, kas notiek pēc Jūrmalas pilsētas muzeja iniciatīvas, atrastas māla trauku lauskas un krama darbarīki, ar bērza tāsi aptīti skali un rūpīgi apstrādāti koka kāti — zvejas rīku un citu priekšmetu fragmenti, kā arī paliekas no seno iedzīvotāju uztura — zivju zvīņas un riekstu čaumalas.
Izrakumos iegūtā ķemmes un bedrīšu keramika provizoriski datējama ar laiku ap 3000 g. pr. Kr. Apdzīvotības laiku precīzāk varēs noteikt, datējot organisko materiālu paraugus ar radioaktīvā oglekļa (14C) metodi.
Akmens laikmeta priekšmeti šeit pirmoreiz atrasti jau 1975.gadā, bet 2007.gadā veikti pirmie nelielie izrakumi, kuru gaitā noskaidrojās, ka te bijusi sena dzīvesvieta.
Darbus vadīja arheologs Valdis Bērziņš, tajos piedalījās speciālisti no Latvijas un Vācijas. Līdztekus šiem darbiem notiek arī ģeoloģiskie pētījumi profesora Gunta Eberharda vadībā. Tie dod skaidrāku ainu par senās Babītes lagūnas attīstību un vides apstākļiem senatnē, kad Rīgas jūras līča dienviddaļā dažos posmos jūras līmenis bijis stipri augstāks, bet citos — zemāks par mūsdienu līmeni.
Arheoloģiskie un ģeoloģiskie pētījumi Priedainē notiek ar Jūrmalas pilsētas domes un Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.