Bezdarba draudi topošo studentu izvēli nemaina

Nesaprotu ko var cepties..,vai tad nav zinams tirgus un ta pieprasijums,,Tatad vainigas ir pasas augstskolas,,un valsts kas veido sadu neatdvekatu situaciju..Kas pec butibas butu sodama

ķerstīt vīrus, ne jau lai mācītos un pēc tam strādātu

dabas zinātņu un tehniskajās programmās jau tagad budžeta vietu ir vairāk nekā sekmīgo studentu. Tur gadiem var nebeigt augstskolu, bet viņus neatskaita. Kam būs vajadzīgi tādi speciālisti? par ko tad nodokļu maksātājiem jāmaksā

es videni pabeidzu pirms gadiem 10. man videnē skolotāji visu laiku stāstīja, ka ja nav talants, matemātiku nevajag mācīties. meitenēm fiziku un ķīmiju galīgi nē, sarežģīti esot. vārdu sakot ja neesi dzimis ģēnijs, tad ar pacietīgu un smagu darbu tik un tā neko nevarēsi iemācīties. Tā kā man ir aizdomas, ka tie paši učiki videnēs vēl strādā, tad tas noteikti atstāj iespaidu uz studiju virziena izvēli.

Vēl ir jautājums vai pareizi iezīmētas "nākotnes perspektīvas" un darba tirgus atbilstība sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Tāpat arī studentu sagatavotība dabas ziātņu jomā un vēlme iet pa vieglāko ceļu.

Diemžēl, inženierzinātnēs un dabaszinātnēs studējošo vispārējais intelekts paliek vidusskolas līmenī. Sevišķi RTU, kur spiež pamatā uz matemātikām un fizikām, studentiem ir šaura specializācija. Ja 4,5 gados studijas beidzot, izrādās, ka tajā gadā nav vajadzīgi, piemēram, dzelzceļa elektroiekārtu vai intelektuālo robotizēto sistēmu speciālisti, būs jāiet bezdarbniekos. Humanitāro un sociālo zinātņu studenti izglītību iegūst pamatā 3 gados, viņiem ir daudzveidīgāki priekšmeti, plašāks redzesloks. Līdz ar to viņi ir konkurētspējīgāki darba tirgū. Viņi var darīt visu, izņemot inženierzinātnes.

Es ieteiktu vienreiz beigt pūst to "inženierzinātņu" burbuli - nu nav tur nekādi zelta kalni beidzējiem un arī pārāk daudz to darba vietu nav - treknajos bija bums visiem triekties būvniekos, tagad bums kļūt par inženieriem/datoriķiem, tikai neviens jau īpaši nestāsta ka nozare nekļūst plašāka, ka vajag "ar pieredzi, par konkurēt (ne)spējīgiem 300-400 ls ķepā". Katram ir jādara, tas, kas padodās, nevis kaut kas uz doto brīdi perspektīvs, bet pēc 5-6 gadi nevajadzīgs ! Es domāju, ka potenciāls ir lauksaimniecībai un mežu nozarei - lietām, kas mums ir, liela rūpniecība te visticāmāk nebūs nekad, bet tā vietā var attīstīt nelielas specializācijas nišas !

esi tik jauks, uzaicini draugos [email protected]

Labākās lietas esot bez maksas? Hehz.. pabeidz bezmaksas skolu un pat nespēj ierubīt, ka būs kaut kā sevi jāpabaro atlikušo mūžu, ka nevarēs mammai brunčos dzīvot līdz sirmam vecumam. Nākotnes pabalstu lūdzēji.

Kur tad ir tie darba devēji, kas atplestām rokām gaida vidusskolas absolventus, kuriem nav ne profesijas, ne darba pieredzes, ne, piemēram, krievu valodas zināšanas?

Būtu vērts arī paanalizēt, kālab jaunie studēt gribētāji vispār izvēlas tieši sociālās zinātnes! Viens ir studija maksa, otrs ļoti būtisks faktors ir interese.