«Izraujot robu, liela ūdens masa pa to gāzās jūrā. Ir sakrituši koki, upes gultne ir kļuvusi daudz dziļāka. Tagad galvenais būtu nodrošināt apsardzi, lai cilvēki nemēģina šajā stāvkrastā uzrāpties, jo tas var vēl nobrukt,» atzina A.Širovs, kurš jau informējis Rīgas pašvaldības policiju.
Viņš uzskata, ka nogruvums lielas sekas videi nav radījis, lai arī šī teritorija ietilpst Piejūras dabas parkā.
Jau ziņots, ka Lielupes grīvā pēc ledus iešanas izpostīta Vakarbuļļu krasta pludmale. Par to aģnetūrai LETA pastāstīja Jūrmalas glābšanas dienesta instruktors Pēteris Pētersons.
Kā stāstīja Pētersons, plūdi bijuši tik lieli, ka straume izlauzusi taisnāko ceļu un izpostīta ievērojama pludmales daļa. "Vēl daži šādi plūdi, un Lielupe jūrā ieplūdīs pavisam taisni, nevis kā tagad - ar līkumu," sacīja Pētersons, piebilstot, ka Gaujā šādas gultnes korekcijas vērojamas katru gadu.
Pēc Pētersona teiktā, straume "noslaucījusi" 30 metrus krasta joslas, nolauzusi daudzas priedes, kā arī izgrauzusi trīs metrus dziļu gultni. Par laimi, mājas un cilvēki neesot cietuši.
Atšķirībā no vides sargiem glābšanas dienesta pārstāvis atzinīgi vērtēja sēkļa saspridzināšanu Lielupes grīvā. "Ja tas nebūtu saspridzināts, Lielupe ceļu uz jūru varētu izlauzt citā vietā, kur tiktu apdraudēti cilvēki," sacīja Pētersons.
Jau ziņots, ka sēklis tika saspridzināts 26.martā. Spridzināšanas darbu rezultātā upē izveidota aptuveni 20 metru plata, divus metrus dziļa "eja". Kopumā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri sēkli spridzinājuši apmēram astoņas līdz desmit reizes.
Sēkļa spridzināšanas darbi tika veikti, lai atbrīvotu ceļu ledum uz jūru. Lielupē ceļoties ūdens līmenim, applūda Jelgava un tās apkārtne, kā arī citas apdzīvotas vietas.
(papildināta ar A.Širova viedokli)