Viņš norādīja, ka kopš 2012.gada ēnu ekonomika ir augusi un tas nav labs signāls.
"Ja mums nav izdevies būtiski mazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, vēl grūtāk to būs izdarīt tagad, kad Covid-19 ietekmē ekonomika iet uz leju. Prognozēju, ka 2021.-2022.gada rādītāji būs vēl sliktāki nekā pērn," sacīja Sauka.
Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 20,4%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 2,2 procentpunktiem - līdz 16,5%.
No atsevišķiem ēnu ekonomikas faktoriem 2020.gadā Latvijā aplokšņu algu izmaksas veidoja 23,5%, kas ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem, neuzrādītie ienākumi - 18%, kas ir pieaugums par 1,4 procentpunktiem. Savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 10,9%, kas ir tāds pats kā 2019.gadā.
Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija Kurzemē - 27,1%, Rīgā tas bija 26,3%, bet mazākais īpatsvars bija Latgalē - 19,2%.
Savukārt nozaru dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija būvniecībā - 28,7%, kas ir samazinājums par 4,6 procentpunktiem, un vairumtirdzniecībā - 25,3%, kas ir samazinājums par 0,8 procentpunktiem. Pakalpojumu nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 24,9%, mazumtirdzniecībā - 23,9%, bet ražošanā - 23%.
Kopš 2009.gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika konstatēts 2010.gadā - 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2016.gadā - 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā un neliels samazinājums 2019.gadā.
Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019.gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un sasniedza 23,9% no IKP.