Stratēģijas prioritātes un mērķi ir balstīti uz Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 iezīmētajām prioritātēm: veicināt ekonomiju, efektivitāti un lietderību. Tā paredz uzlabojumu konkrētās politikas jomās, balstoties uz nacionālajā vai nozares līmenī izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem, kā arī starptautisko organizāciju indeksu novērojumiem un rekomendācijām.
"Jebkuras attīstītas valsts pamatā ir pareizi noteiktas prioritātes, un tās būtu jaunu darba vietu radīšana, klimata izmaiņu novēršana, sociālie jautājumi un drošība. Stratēģijā kā ministrijas vīziju esam noteikuši to, ka Latvija būs starp piecām drošākajām valstīm Eiropā. Ja valsts pilnvērtīgi neattīsta iekšējo drošību un pieļauj to, ka organizētā noziedzība un shēmotāji nodara kaitējumu valsts budžetam, tas cēloniski radīs finanšu trūkumu un samazinās valsts attīstības tempu, kā arī būs nepietiekams finansējums sociālo jautājumu risināšanai," uzsver Ģirģens.
Stratēģija nosaka izmērāmus, sasniedzamus mērķus iekšlietu nozares attīstībai, kas balstīti uz resursu izmantošanas efektivizēšanu, profesionālu, motivētu, uz attīstību orientētu darbinieku piesaisti, kā arī inovatīvu risinājumu, sākot ar jauninājumiem birojos un beidzot ar mūsdienīgu rīku pielietošanu pirmstiesas izmeklēšanas un protokolēšanas procesā, ieviešanu.
Stratēģijā ir noteikti vairāki rīcības virzieni, balstoties uz Ministrijas kompetencē esošajām politikas jomām.
Šie virzieni ir sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, kā arī pilsonība, migrācija, iedzīvotāju uzskaite un personu apliecinoši dokumenti.
IeM ir iesaistīta visu turpmāk aplūkoto rīcības virzienu īstenošanā, izstrādājot un koordinējot nozares politiku, taču padotības iestādes ir atbildīgas par politikas ieviešanu.
"Iekšlietu nozare jau ilgus gadus ir atstāta novārtā, taču esmu pārliecināts, ka tieši tās efektīva darbība ir atslēga arī investīciju piesaistei. Šajā stratēģijā mērķi ir noteikti uz trīs gadiem, taču tie nodrošinās rīcības pēctecību arī pēc manas vadības ministrijā," turpina ministrs.
Aģentūra LETA pārliecinājās, ka šajā politikas plānošanas dokumentā nekādi plaši finansējuma aprēķini nav minēti, tomēr atsevišķās pozīcijās zināmi aprēķini ir veikti, proti, vidējie veselības aprūpes izdevumi uz vienu amatpersonu turpmākos trīs gadus būtu 247 eiro gadā.
Stratēģijā gan minēti riski, kas var ietekmēt prioritāšu un politikas rezultātu sasniegšanu. Starp šiem riskiem minēta resursu nepietiekamība, finansējuma trūkums nepieciešamo tehnoloģisko, materiāli tehnisko un infrastruktūras uzlabojumu veikšanai, kā arī personāla piesaistei.
Tāpat starp riskiem minēta negodprātīga iekšlietu nozares darbinieku rīcība, motivācijas trūkums, ģeopolitiskie un ārpolitiskie riski, izmaiņas nacionālajā politikā.
gandrīz ikdienišķa parādība
Vecsčekists
Miķelis Vakarrīts