Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ierēdņiem uzdod izvērtēt līguma laušanas iespējas ar Tīrīgu

Lai gan patlaban Rīgas domes vadība līgumu lauzt ar AS Tīrīga neplāno, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam deputāti šovakar uzdeva izvērtēt līguma laušanas juridiskās iespējas un finansiālās sekas, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien ilgāk nekā trīs stundas diskutēja par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā un iespēju lauzt sadarbības līgumu ar Tīrīgu.

Departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko sacīja, ka dome līgumu ar uzņēmējiem pagaidām lauzt neplāno, jo Konkurences padome (KP) galīgo lēmumu ierosinātajā pārkāpuma lietā vēl nav pieņēmusi. Tā vietā ir plānots sludināt jaunu iepirkumu uz septiņiem gadiem. Patlaban departaments plāno nolikumā atrunāt iespēju, ka līgums ar jaunajiem operatoriem var tikt lauzts arī ātrāk, ja gadījumā jautājumā par sadarbību ar Tīrīgu būs labvēlīgs KP vai tiesas lēmums.

Pēc viņa teiktā, varianti sadarbības izbeigšanai gan esot vairāki. Līgumu varētu iespējams lauzt uz abu pušu vienošanās pamata, bez soda naudām, vai arī to var lauzt dome vienpusēji, kas tādā gadījumā pašvaldībai izmaksātu no viena līdz diviem miljoniem eiro.

Papildus, ja dome lauzīs līgumu, uzņēmēji varētu izmantot iespēju un mēģināt pierādīt, ka tai ir radušies zaudējumi, piemēram, iepērkot nepieciešamo tehniku un veicot citus ieguldījumus, gatavojoties līguma izpildei.

To, kādus ieguldījumus finansiālā izteiksmē uzņēmēji līdz šim jau ir veikuši, ierēdņi konkrēti nosaukt nevarēja, taču kā dažus no tiem uzskaitīja transportlīdzekļu iegādi, informatīvās kampaņas organizēšanu un citus.

Kopumā Aļeksejenko deputātiem atgādināja par pētījumu, uz kura pamata pieņemts lēmums par publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa ieviešanu, kā arī atgādināja par 2017.gada domes lēmumu, ar kuru tā PPP ieviešanu atbalstīja, vienlaikus jau toreiz nobalsojot par līguma slēgšanu uz 20 gadiem. 

"KP vēstules mums sūtīja 2015.gadā un pēc tam trīs reiz 2017.gadā, bet tad bija klusums. PPP līgumu un konkursa nolikumu izstrādāja komisijas piecu cilvēku sastāvā," teica amatpersona. Konkrētajā iepirkuma izstrādes komisijā strādājuši divi departamenta un trīs Getliņi Eko pārstāvji un kā eksperts ticis pieaicināts arī advokāts un jurists Edgars Atlācis.

Pēc ierēdņu teiktā, pirms parakstīšanas līguma saturu neviens no politiķiem to neesot redzējis, jo tā slēgšanai tika deleģēti departamenta pārstāvji.

Domnieki ierēdņiem uzdeva dažādus jautājumus gan par to, kurš izstrādājis un saskaņojis līguma nosacījumus, gan par to, kādēļ ilgstoši netika ņemti vērā KP brīdinājumi, gan arī to, kāda būs rīdzinieku nākotne pēc jaunā iepirkuma noslēgšanas. 

Piemēram, deputāts Valērijs Petrovs prasīja, kurš ierosinājis līgumā iekļaut normu, ka laušanas gadījumā soda nauda ir tieši miljons eiro un kāds finansiālais ieguvums būs Tīrīgai no atkritumu pārstrādes un pārdošanas. 

Kā skaidroja departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, noteikt līgumsodu līguma laušanas gadījumā prasa koncesijas līguma procedūra un tā apjoms ticis saskaņots ar CFLA.

Savukārt ieguvumus no atkritumu pārdošanas un pārstrādes neesot iespējams aprēķināt, jo tas ir atkarīgs no savākto un sašķiroto atkritumu daudzuma, materiāla tā brīža tirgus vērtības un citiem faktoriem.

Tāpat viņš interesējās, kādēļ līgums neparedzēja, ka uzņēmēji sākumā veic investīcijas un tikai pēc tam kāpina tarifus. "Tagad viņi piedāvāja uzreiz palielināt tarifus, bet infrastruktūru nodrošināt tikai kaut kad pēc tam," pauda domnieks. Pēc Piņķes teiktā, PPP modelis pēc būtības nosaka, ka sākumā uzņēmēji piedāvā savu cenu konkursa kārtībā, kā arī līgumā bija konkrēti norādīti termiņi līdz kuriem jāievieš attiecīgā infrastruktūra.

Deputāts Oskars Putniņš vērsa ierēdņu uzmanību, ka patiesībai neatbilst izskanējusī informācija, ka KP nav brīdinājuši par iespējamu līguma apturēšanu un taujāja, kā tas nākas, ka dome nav ņēmusi vērā izteiktos aizrādījumus. 

Ierēdņi skaidroja, ka sākotnēji KP izteikusi iebildumus nenorādot konkrētus normatīvo aktu pārkāpumus, pēc tam mēģinājusi pierādīt, ka abi privātie partneri apvienojoties ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, bet rezultātā izteikusi iebildumus, ka pašvaldība, piedaloties PPP, ir kļuvusi par tirgus dalībnieku, kurš izmanto savu dominējošo stāvokli.

"To, ka KP izteiks iebildumus par to, ka pašvaldība, pildot savu autonomo funkciju, tiks uzskatīta par tirgus dalībnieku - tik tiešām neviens nevarēja iedomāties," pauda Piņķe.

Tikmēr deputāte Linda Medne (JKP) interesējās par to, kādēļ izsludinātā konkursa līgums netika iztulkots angliski, lai veicinātu arī ārvalstu uzņēmumu dalību tajā. Pēc departamenta pārstāvju teiktā, par tulkojuma izstrādi esot diskutēts, taču pieņemts lēmums, ka, ja reiz pretendents nav spējīgs pats piesaistīt dokumentācijai tulkotājus, nav pārliecības, ka viņš būšot gatavs strādāt Rīgas tirgū.

Departamenta pārstāvji un deputāti arī ilgstoši diskutēja par to, ka pagaidām nav skaidrs uz kādiem nosacījumiem varētu tiks sludināts jaunais iepirkums.

Ierēdņi skaidroja, ka dome ir sarežģītā situācijā, jo KP apturējusi līgumu tikai daļēji, bet, piemēram, daļu par investīciju veikšanu neviens nav atcēlis. "Mums ir jāveic investīcijas un jābūvē šķirošanas laukumi un citas lietas, bet kam to darīt - uz to atbildēt ir grūti. Tīri teorētiski to var veikt Tīrīga, taču, ja vēlāk līgums būs jālauž, viņi var prasīt mums atmaksāt veiktos ieguldījumus. Ja investīcijas prasīsim veikt jaunajiem operatoriem, ar norunu, ka varam lauzt līgumu arī ātrāk nekā pēc septiņiem gadiem, neviens tam var nepiekrist vai arī tiks prasītas milzu summas," skaidroja ierēdņi.

Pēc ilgstošām debatēm domnieki vienbalsīgi uzticēja departamentam apzināt līguma laušanas juridiskās un ekonomiskās sekas, kā arī aicināja komisijā, kura nodarbosies ar jaunā iepirkuma nolikuma izstrādi, iekļaut vismaz Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvjus, lai nodrošinātu, ka jaunais līgums būtu rīdziniekiem izdevīgāks. 

Kā ziņots, Administratīvā apgabaltiesa 1.oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) 7.oktobrī paziņoja, ka divu nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem.

Rīga tiks sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanās zonās un sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu - labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā - tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi. Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas.

Viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu. 

Tā kā pilsēta tiks dalīta zonās un katrai no tām varēs būt savs apsaimniekotājs, katrā pilsētas daļā atšķirsies arī pakalpojuma maksa.

Iepirkumā varēs piedalīties ikviens tirgus dalībnieks, tostarp, arī SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide, kuri bija apvienojušies AS Tīrīga sastāvā.

papildināta visa ziņa 

Top komentāri

Ja dalīs, būs 4 lokālmonopoli
J
Ja dalīs 4 zonās, tad katrā zonā būs lokālmonopols, kas lietotājiem ir tas pats, kas monopols
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas